Diferencētas pieejas izmantošana pašvadītas mācīšanās prasmju attīstīšanai matemātikas stundās 8. klašu skolēniem

Abstract

Diplomdarbā pētīta diferencētās pieejas ietekme uz 8. klases skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju attīstību matemātikas stundās un izstrādāti metodiskie ieteikumi tās efektīvai ieviešanai. Balstoties uz literatūras analīzi un empīrisku izpēti, kurā sešu nedēļu laikā piedalījas 33 skolēni, izmantojot anketas, novērojumus un skolēnu snieguma analīzi. Rezultāti rāda, ka diferencētā pieeja veicina pašvadītas mācīšanas prasmes, skolēnu motivāciju un sadarbības prasmes, bet atklāj grūtības mērķu izvirzīšanā un refleksijā. Pētījuma ierobežojumi ir nelielais izlases apjoms un īstermiņa raksturs. Ieteicams turpināt diferencētās pieejas ieviešanu, integrējot specifiskus, izmērāmus, sasniedzamus, reālistiskus un laika ierobežotus mērķus, refleksijas anketas un digitālos rīkus, kā arī pētīt ilgtermiņa ietekmi.

The thesis investigates the impact of differentiated instruction on the development of self-regulated learning skills among 8th-grade students in mathematics lessons and develops methodological recommendations for its effective implementation. involving 33 students over six weeks, utilizing surveys, observations, and analysis of student performance, the findings indicate that differentiated instruction enhances self-regulated skills, student motivation, and collaboration skills, but reveals challenges in goal-setting and reflection. The study's limitations include a small sample size and its short term nature. It is recommended to continue implementing differentiated instruction by integrating specific, measurable, achievable, realistic, and time bound goals, reflection questionnaires, and digital tools, as well as to investigate long term effects.