Darba samaksa kā komercnoslēpums

Abstract

Gadījumos, kad darba samaksai tiek noteikts komercnoslēpuma statuss, tas ierobežo darbinieku. Darba samaksas izpaušana darbiniekam var beigties pat ar kriminālatbildību. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai darba samaksas apmērs ir komercnoslēpums. Atbildes iegūšanai tiek skatīts normatīvais regulējums, tiesu prakse un doktrīna. Izpētītais tiek pielietots, nosakot metodiku, lai pa soļiem izvērtētu darba samaksas atbilstību komercnoslēpuma statusam. Konstatēts, ka darba samaksa ir daļa no darbinieka pieredzes, tā nav slepena un ka tai nav komerciālas vērtības. Tātad darba samaksa nevar būt komercnoslēpums. Autors arī secina, ka ir nepieciešamas izmaiņas Komercnoslēpuma aizsardzības likumā un Kriminālprocesa likumā.

In cases where remuneration is determinate as a commercial secret, it restricts the employee. Disclosing remuneration can even lead to employee criminal liability. The aim of the bachelor's thesis is to find out whether the amount of remuneration is a commercial secret. To obtain an answer, normative regulation, case law, and doctrine are examined. What has been studied is applied to set the methodology to assess step-by-step the compliance of remuneration with trade secret status. It has been found that remuneration is part of the employee experience, it is not secret and that it has no commercial value. So, remuneration cannot be a trade secret. The author also concludes that changes are needed Trade Secret Protection Law and Criminal Procedure Law.