Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski Juridiskas personas Maksātnespējas procesā

Abstract

Darba mērķis ir izvērtēt kā juridiskas personas maksātnespējas process var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Tiek analizēts Latvijas un Vācijas normatīvais regulējums attiecībā uz maksātnespējas procesu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tiek konstatēts, ka Latvijā maksātnespējas administrators jau ir NILLTPF likuma subjekts, kas ir būtisks solis naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas stiprināšanā. Tai pat laikā, Vācijas regulējums tieši neietver maksātnespējas administratoru kā likuma subjektu. Vienlaikus, praksē trūkst specifisku kontroles mehānismu, īpaši attiecībā uz kriptovalūtu riskiem. Darbs piedāvā jaunu skatījumu: noziedzīgi iegūtu līdzekļu riski maksātnespējas procesā tiek nepietiekami apzināti nevis to neesamības, bet gan kontroles vājuma dēļ. Tiek izteikts ierosinājums Latvijas sistēmu uzlabot, taču ne ar Vācijas normatīvo regulējumu.

The aim of the work is to evaluate how the insolvency process of a legal entity can be used for anti-money laundering purposes. The regulatory framework of Latvia and Germany regarding the insolvency process and the prevention of money laundering is analyzed. It is established that in Latvia, the insolvency administrator is already a subject under the Law on the Prevention of Money Laundering and Terrorism Financing (NILLTPF), which is a significant step in strengthening the anti-money laundering system. At the same time, German regulations do not explicitly include the insolvency administrator as a subject under the law. However, in practice, there is a lack of specific control mechanisms, especially concerning cryptocurrency risks. The work offers a new perspective: the risks of anti- money laundering in the insolvency process are insufficiently recognized not due to their absence, but because of weak control. A proposal is made to improve the Latvian system, though not by adopting the German regulatory framework.