Audiogrāmata vācvalodīgās kultūras telpā mutvārdu un audio mediju tradīcijā

Abstract

Promocijas darbs pilda aktuālu vācvalodīgās literatūrzinātnes uzdevumu analizēt literāros darbus arī no audio mediju un autora uzstāšanās perspektīvas. 20. gs. 90. gadu beigās grāmatu tirgus stagnē un grāmatu lasīšana zaudē prestižu, izsīkst klausītāju interese par raidlugām, tāpēc uzņēmēji ievieš stratēģijas, kuras veicina strauju audiogrāmatu popularitātes pieaugumu Vācijā. Tas ir cieši saistīts arī ar vācu kultūras kodu, kas ietver tradīciju plaši izmantot literatūras mutiskās komunikācijas formas. Šajā kontekstā tiek aplūkota divu vācvalodīgo autoru, Gintera Grasa un Ernsta Jandla, daiļrade, izvērtējot viņu ietekmi uz audiogrāmatas attīstību, un analizētas divas audiogrāmatas, to komunikācijas un akustiskā telpa – Jandla „frühlingshaft“ un Grasa „Im Krebsgang“ lasījums audiogrāmatas ražošanas vajadzībām, kura izpēte ir minama ka būtiska darba novitāte. Atslēgvārdi: audiogrāmata, mutvārdi, mutvārdu tradīcija, literatūras audio mediji, autora lasījums, kultūras kods, balss, Ginters Grass, Ernsts Jandls.

The thesis contributes to contemporary German language literary studies task of viewing literary works also from an audio media perspective. At the end of the 1990s, the German book market stagnates, people’s reading habits decline, and the interest in radio plays weakens. Therefore, targeted business strategies are implemented to make the audiobook thrive. However, the audiobook must also be treated based on the cultural code of oral communication of literature. It is precisely in this context that the oeuvre of two German language writers, Günter Grass and Ernst Jandl, is examined in terms of their influence on the development of the audiobook. Jandl’s frühlingshaft and the Grass’s reading of Im Krebsgang for the purpose of audiobook production are analyzed, and special attention is paid to the communication space, including the acoustic space, of these readings. The novelty of the thesis is strengthened through the examination of raw material from the recording of the latter reading. Keywords: audiobook, orality, oral tradition, oral literary communication, author’s reading, cultural code, voice, Günter Grass, Ernst Jandl