Latviešu pareizticīgās draudzes Vidzemē nacistu okupācijas laikā (1941–1944)

Abstract

Pēdējā laikā ir parādījušies pētījumi par PB II pasaules karā, taču darbi, kas būtu veltīti Baznīcas mazāko organizāciju – draudžu – kara laika dzīvei, iztrūkst. Tāpēc maģistra darba mērķis ir izpētīt latviešu pareizticīgās draudzes Vidzemē nacistu okupācijas laikā 1941.–1944. gadā. Mērķa sasniegšanai darbā tika izvirzīti trīs uzdevumi: pirmkārt, izanalizēt PB stāvokli Latvijas teritorijā nacistu okupācijas apstākļos; otrkārt, apskatīt Vidzemes latviešu pareizticīgā klēra kara laika dzīves un darbības apstākļus; treškārt, noskaidrot draudžu pastāvēšanas apstākļus. Pētījuma gaitā radās vairāki secinājumi: nacistu skaļi deklarētā reliģiskā iecietība bija tikai propaganda; neskatoties uz kara laiku un okupāciju, PB turpināja savu veiksmīgo darbību, par ko liecināja Vidzemes draudžu tālākā attīstība un garīgās dzīves neizsīkšana.

Recently some studies have appeared on the argument of Orthodox Church during the WW II, but the works that would be devoted to the parishes and their life during the war time, are missing. Therefore, the goal of Master's work is to study Latvian Orthodox parishes in Vidzeme, during the Nazi occupation in 1941–1944. The work is based on three tasks: firstly, to analyze the status of the OC in the territory of Latvia under the Nazi occupation; secondly, to overview the living and operating conditions of clergy during the wartime; thirdly, to clarify the existence conditions of parishes. During the studies, some conclusions occurred: the Nazi religious tolerance was only propaganda, and the Latvian orthodox parishes in Vidzeme have continued their further development and provide spiritual life, despite of the war and the occupation.