Vecticībnieki: 17. gs. krīze Krievijas Pareizticīgajā baznīcā

Abstract

šīs darbs ir veltīt vecticībnieku kopienas rašanās vēsturei. Tas apskata 17. gs. Krievijas dramatisko notikumu virkni, kas kļuva par fonu baznīcas reformai, kuru gadsimta vidū īstenoja Krievijas patriarhs Nikons un atbalstīja Krievijas cars Aleksejs Romanovs. Nemieri, kas 17. gs. bija vērojami visas Krievijas sabiedrības sfēras, atspoguļojās eshatoloģiskās noskaņās, kas savukārt kļuva par pamatu tautas reakcijai uz patriarha Nikona reformu. 1666. gada koncils oficiali nosodīja pirmsreformas liturģiju un visus tās piekritējus. Vecticībnieki bija spiesti konstituēt sevi ārpus oficiālas baznīcas. Vajāšanas, kas tika vērstas pret "senās ticības" piekrītējiem, piespieda viņus meklēt jaunas mājas. Viena no valstīm, kas uzņēma pie sevis bēgļus, dodot viņiem iespēju brīvi dzīvot, stradāt un turēties pie savas ticības, bija Latvija.

The BA Thesis deals with the general outline of the schismatic part of the Russian Orthodox Church reform of 17th century iniated by patriarch Nikon and confirmed by Tzar Alexey Romanov led to the polarization of the society. The reforms took place after devastating wars and dynastic turmoil. The common people opposed the church reforms being concerned that stability of their life may provide inclusively the traditional symphony of the Church an State. all sorts of religious innovations were considered the perpetuation of the social and religious turmoil of precedng century. the majority of the Russian society funally accepted the reform but those who did not, constituted hemselves as Old Believers. As the Church doctrine was considered a major prof of loyality to the state, Old Belivers became outcast persecuted by the state law. This was one of the reasons why Old Believers emigrated to neighboring state, such as Rzechpospolita or Kourland (contemporary Latvia).