Komunikācijas problēmas bērniem ar redzes traucējumiem 5-6 gadu vecumā.

Abstract

Darbs veltīts komunikācijas problēmām bērniem ar redzes traucējumiem 5-6 gadu vecumā. Maģistra darba mērķis: Izmantojot pedagoģiskās, psiholoģiskās un medicīniskās literatūras studijas, praktiskās pedagoģiskās darbības salīdzinošos rezultātus, izpētīt pirmskolas 5-6 gadu vecu bērnu redzes traucējumu ietekmi uz komunikācijas spējām. Mērķa realizēšanai tika noteikti un risināti šādi uzdevumi: Autore pētījusi un iepazinusi daudzu autoru literatūru par pētāmo problēmu. Darba tapšanas gaitā noskaidroti bērnu redzes traucējumu veidi, kā arī raksturota redzes analizatora darbība un funkcijas. Analizēta literatūra par bērnu vecumposmu raksturojumu, tai skaitā aplūkots 5-6 gadīgo bērnu psiholoģiskais raksturojums. Darbā analizētas bērnu ar redzes traucējumiem redzes uztveres un psiholoģiskās attīstības īpatnības. Autore secina, ka pirmsskolas vecuma bērniem ar redzes traucējumiem psiholoģiskā attīstība notiek tāpat kā normāli redzīgajiem, atšķiras vien pēc laika ietilpības un tai ir dažas īpatnības, kas saistītas ar redzes uztveri. Jo izteiktāki ir redzes traucējumi, jo palielinās sekundāro traucējumu īpatsvars, kas savukārt veicina bērna psihiskās attīstības savdabību. Darbā dots neverbālās komunikācijas sistēmu un funkciju raksturojums, kā arī neverbālās komunikācijas attīstība un loma bērnu ar redzes traucējumiem dzīvē. Autore secina, ka bērni ar redzes traucējumiem daudzās neverbālās sazināšanās sfērās ir būtiski ierobežoti un šie ierobežojumi ir atkarīgi no redzes traucējuma veida. Darba praktiskajā daļā autore veic bērnu neverbālās komunikācijas spēju salīdzinošu pārbaudi, kas ļauj secināt, ka bērniem ar redzes traucējumiem neverbālās komunikācijas spējas attīstītas vājāk, kā bērniem ar normālu redzi. Autore analizē dažādu autoru atziņas par redzes traucējumu ietekmi uz bērnu ar redzes traucējumiem valodu un runu, secinot, ka bērniem kam ir redzes traucējumi viennozīmīgi ir kādas verbālās komunikācijas problēmas. Darba praktiskajā daļā veikta padziļināta bērnu runas pārbaude (bērnu izruna, artikulācijas aparāts, vārdu ar sarežģītu struktūru izruna, skaņu saklausīšana vārdos, vārdu krājums, vārdu dažādu formu darināšana, saistītā runa) secinot, ka bērniem ar redzes traucējumiem verbālās komunikācijas spējas attīstītas vājāk nekā bērniem ar normālu redzi. Autore veikusi salīdzinošo pētījumu, kas praktiski apliecinājis to, ka bērniem ar redzes traucējumiem komunikācijas spējas attīstītas vājāk. Darbā ir doti ieteikumi turpmākam darbam komunikācijas spēju korekcijā.

The paper focuses on communication problems of visually impaired children aged 5-6. The aim of master’s paper: to analyse the effect of visual impediments on communicative abilities of pre-school children aged 5-6 through studies of pedagogical, psychological and medical literature and application of comparative results acquired during the pedagogical practice. In order to achieve this aim, the following tasks were set: The author has studied publications of many authors on this problem. During the writing of the paper, the types of visual impediments were distinguished and the functioning of the sight analyser was described. The literature describing stages of children age was analysed, including the psychological description of children aged 5-6. The paper studies peculiarities of visual perception and psychological development of visually impaired children. The author concludes that psychological development of pre-school visually impaired children is similar to that of the sighted children, it is only more time-consuming and it has some peculiarities related to visual perception. The more serious visual impediments, the larger percentage of secondary disorders which in turn lead to peculiarity of psychological development of a child. The paper gives a description of non-verbal communication systems and functions as well as development of non-verbal communication and its role in the life of visually impaired children. The author concludes that visually impaired children are largely restricted in many spheres of non-verbal communication and these restrictions depend on the type of the visual impediment. In the practical part of the study the author performs a comparative test of non-verbal communication abilities of children and concludes that the non-verbal communication abilities of the visually impaired children are less developed than those of the children with normal sight. The author of the paper analyses conclusions of several authors about the impact of visual impairments on language and speech concluding that visually impaired children undoubtedly have certain verbal communication problems. In the practical part of the study a more thorough test of children’s speech was performed (pronunciation, articulation apparatus, pronunciation of complicated words, distinguishing of sounds in words, vocabulary, derivation of words, connected speech) concluding that verbal communication abilities of the visually impaired children are less developed than those of the sighted children. The author has carried out a comparative study that provided practical evidence that communication abilities of visually impaired children are less developed. The paper gives recommendations for further activities for improvement of communication abilities.