Metaforas problēma D. Deividsona, M. Bleka un Dž. Lekofa darbos

Abstract

Metaforas problēma filosofijā pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, radot arvien jaunus pētījumus gan analītiskās filosofijas ietvaros, gan ārpus tās. Līdz ar to metaforas tematikai veltīto darbu skaits pārsniedz jau vairāk nekā četrus tūkstošos. Taču bakalaura darbā esmu pievērsies metaforas problēmai triju analītiskās filosofijas pārstāvju – Maksa Bleka, Donalda Deividsona un Džordža Lekofa darbos. (Tiesa gan, šeit ir nepieciešams precizējums – pie klasiskās analītiskās filosofijas tradīcijas pieder tikai pirmie divi no pieminētajiem domātājiem – Bleks un Deividsons, savukārt Lekofs jau ir cita mūsdienās arvien populārāk kļūstošā strāvojuma – kognitīvās zinātnes un tās apakšnozares – kognitīvās semantikas – galvenais pārstāvis). Minētie trīs autori analītiskās filosofijas pieejā metaforai ieņem īpašu lomu – viņu atziņas par metaforu ir guvušas visplašāko rezonansi analītiskajā tradīcijā un arī pāri tās robežām. Bakalaura darbā esmu centies parādīt, ka katrs no viņiem pārstāv noteiktu attīstības posmu analītiskās filosofijas tradīcijas pieejā metaforai, tādējādi ļaujot gūt jau vispārīgāku ieskatu metaforas tēmas attīstībā analītiskās filosofijas tradīcijā. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt šo trīs autoru galvenās atziņas un argumentus par metaforu, norādot uz katra autora oriģinalitāti pieejā metaforai analītiskās filosofijas ietvaros. Pētnieciskā darba izpēte ir veltīta, pirmkārt, katra autora galvenajam darbam par metaforu, tajā paustajām atziņām un argumentiem. Tie būtu: Maksa Bleka darbam “Modeļi un metaforas”, īpaši – rakstam “Metafora”, Donalda Deividsona darbam “Pētījumi par patiesību un interpretāciju”, jo īpaši rakstam “Ko metafora nozīmē?”, un Džordža Lekofa rakstam “Metaforas mūsdienu teorija”. Otrkārt, esmu centies iezīmēt, kādu lomu minētie darbi ieņēmuši katra autora kopējo darbu un atziņu lokā. Treškārt, esmu mēģinājis arī norādīt uz kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm – pamatnostādnēm, galvenajiem argumentiem metaforas izpratnē. Izraudzītā bakalaura tēma “Metaforas problēma M.Bleka, D.Deividsona un Dž.Lekofa darbos”, ietverot metaforas aplūkojumu analītiskās filosofijas tradīcijā, kā arī minēto trīs autoru domu salīdzinājums, Latvijā ir mazaplūkota tēma, turklāt tāda domātāja kā Maksa Bleka domas evolūcijai ir maz veltītu darbu filosofijas ietvaros kopumā. Līdz ar to darba novitāte izpaužas ne tikai Latvijā maz analizētās tēmas izklāstā, bet arī jau plašākā mērogā, piedāvājot ieskatu metaforas problēmas attīstībā analītiskajā filosofijā. Tā pirmajā nodaļā tiek uzrādītas iespējamajās distinkcijas metaforas problēmas aplūkojumā. Otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats Maksa Bleka galvenajos filosofiskajos uzskatos un metaforas analīzē, aplūkojot metaforas salīdzinošo, substitutīvo un interaktīvo traktējumus – to pamatnostādnes un galvenos argumentus Bleka izpratnē. Trešā nodaļa attiecīgi ir veltīta Donalda Deividsona ieguldījumam metaforas problemātikas risināšanā un ietver viņa argumentus un secinājumus par valodas iedabu un no tā izrietošajām atziņām par metaforu. Iztirzājuma daļas noslēguma nodaļā tiek analizētas Džordža Lekofa kā kognitīvā semantiķa atziņas un argumentiem par metaforas izpratni mūsdienās.

HE ANNOTATION

The problem of metaphor has become one of the most significant theme in analytical philosophy. The author analyses the problem of metaphor in works of three analytical philosophers – Max Blakck, Donald Davidson, and George Lakoff (although G.Lakoff by the most part represents branch of cognitive semantics). M.Black makes critic about comperative view of metaphor and substitution view of metaphor by showing that both views suffer from vagueness. M.Black thinks that only interaction view of metaphor gives results for interpretation of metaphor, because it gives possibility to interpret metaphor as way to look on things through others. D.Davidsons rejects view that metaphors have special meaning outside literal meaning of words; therefore D.Davidson thinks that metaphor is something like gesture, which do not need paraphrasing. G.Lakoff thinks that metaphor is not form realm of language, but form realm of thought. G.Lakoff argues that metaphor is cross-domain mappings – it is a way in which we conceptualise on mental domain in terms of another. And metaphorical expression is just expression of such mapping.