1989. gada 4. jūnija notikumu Tjananmeņ laukumā vērtējumi historiogrāfijā

Abstract

Darba „1989.g. 4.jūnija notikumi Tjananmeņ laukumā: atspoguļojums historiogrāfijā” mērķis ir parādīt dažādas nostādnes, kas ir atrodamas historiogrāfijā par nosaukumā izvirzīto jautājumu. Balstoties uz pieejamās literatūras un avotu klāsta, tiek pētīts dažādu autoru skatījums uz trīm jautājumiem: kas bija Tjananmeņas notikumu virzītājspēks; kā protesta kustības dalībnieki izprata demokrātijas jēdzienu; kādi motīvi un faktori ietekmēja Ķīnas Tautas Republikas un Ķīnas Komunistiskās Partijas vadītājus, liekot viņiem pieņemt lēmumu par karaspēka pielietošanu pret savu tautu. Darbā tiek dots arī notikumu hronoloģiskais izklāsts, kurā tiek plašāk raksturotas galvenās norises. Darba izstrādē tika izmantoti Rietumu, bijušās PSRS un Ķīnas vēsturnieku darbi, kā arī vēstures avoti (dokumenti, intervijas, atmiņas), kas atspoguļo abu konfliktējošo pušu rīcību.

The goal of work „4th of June 1989 Tiananmen Square incident: the reflection in historiography” is to show the different positions found in historiography on the presented question. Based upon the range of accessible literature and sources, different authors` view concerning three main questions are examined – who was the main force behind the Tiananmen protests; how did the participants of protest movement understand the word „democracy”; what was the main motivation for the leaders of PRC and CCP to make a decision in favour of using force against one’s own peoples. In the work there also is a chronological sequence returned, widely describing the main turning points. In the course of work the Western, the Russian and the Chinese historians’ works, and also historical sources (documents, interviews, memories), that reflect the action of both sides of conflict, were used.