Zooplanktona ilgolas Rīgas līča sedimentos

Abstract

Šī darba mēŗkis ir noskaidrot zooplanktona bentisko ilgolu blīvumu Rīgas līča sedimentos pavasara sezonā, un analizēt kādi faktori ietekmē to attīstību. Rīgas līča rietumu daļas (142. stacija), austrumu daļas (121.A stacija) un centrālās daļas (120. stacija) sedimentu analīzē konstatēju, ka zooplanktona ilgolu skaits dažādos Rīgas līča rajonos ir neviendabīgs – austrumu daļā vidējā ilgolu koncentrācija bija visaugstākā (4.4Ī105 ilgolas/m2), bet rietumu daļā viszemākā (3.0Ī104 ilgolas/m2). Iespējams, ka daļa zooplanktona ilgolu, līdzīgi kā citas sedimentu daļiņas, tiek pārvietotas ar dziļūdens straumēm, uz citiem Rīgas līča rajoniem, kur to koncentrācija ir augstāka. Savukārt zooplanktona ilgolu taksonomiskais sadalījums Rīgas līča sedimentos pavasara sezonā ir līdzīgs – visos pētītajos rajonos dominē kopepodu ilgolas (80-90% no visām ilgolām). Šī darba ietvaros tika veikts eksperiments, kurā pētīta temperatūras ietekme uz zooplanktona ilgolu šķilšanās aktivitāti, respektīvi, cik daudz ilgolu šķiļās pie 3ºC ūdens temperatūras un cik pie 13ºC. Pie 13ºC ilgolu šķilšanās aktivitāte bija nevienmērīga un eksperimenta beigās pat samazinājās. Savukārt pie 3ºC temperatūras, ilgolu šķilšanās notika visas 10 eksperimenta dienas, un iegūtie rezultāti rāda, ka visaktīvāk zooplanktona ilgolas šķīlās no Rīgas līča rietumu daļā (142. stacija) ievāktajiem sedimentiem, ko daļēji varētu skaidrot ar sānpeldes Monoporeia affinis klātbūtni. Veiktajā Pīrsona korelācijas analīzē konstatēju negatīvu korelāciju starp Monoporeia affinis indivīdu skaitu sedimentos un zooplanktona ilgolu skaitu, bet pozitīvu korelāciju starp Monoporeia affinis skaitu un Bosmina longispina izšķīlušos mazuļu skaitu. Atslēgas vārdi: zooplanktons, bentiskās ilgolas, Rīgas līcis, temperatūras ietekme.

The aim of this study is to find out density of zooplankton resting eggs in sediment of the gulf of Riga during spring period and analyze factors affecting them. Abundance of the resting eggs of the gulf of Riga is uneven – the most abundant they are at eastern part (4.4Ī105 resting eggs/m2), but the least at western part (3.0Ī104 resting eggs/m2) of the gulf of Riga. Probably zooplankton resting eggs like other particles of sediment are moved by the deepwater streams. As the seawater form the Baltic Sea move along the western coast of the gulf of Riga, also the resting eggs are displaced to other regions of the gulf. The taxonomy of the resting eggs is similar in sediment of all regions of the gulf of Riga – Copepoda resting eggs are dominant during spring (80 - 90% of all resting eggs in the sediment). The experiment of zooplankton resting eggs hatching activity depending on the temperature was important part of this study. The results were not as expected because hatching activity stoped in the middle of the experiment in half of the samples who were incubated at 13ºC, probably the concentration of oxygen was too low. The other part of experiment, incubation at 3ºC was succesful, and the results shows that the highest hatching activity was in the western part of gulf of Riga. It can be explained by Amphipoda Monoporeia affinis prescence. In order to estimate the factors that affect the resting eggs the Pearson correlation analysis was made. There was detected a negative correlation between Monoporeia affinis abundance and density of zooplankton resting eggs in sediment, and a positive correlation between Monoporeia affinis abundance and amount of hatched Bosmina longispina juveniles. Correlation between temperature and the resting egg hatching activity were not detected, probably because of unsuccessful outcome of one part of the experiment. Key words: zooplankton, the resting eggs, the gulf of Riga, hatching activity, temperature.