Latviešu tautas apziņas veidošanās Pulana darbā „Stāsts tās latviešu tautas”

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt 18. gadsimta hernhūtiešu brāļu draudzes darbības ietekmi uz dzimtbūtniecisko zemnieku tautu Vidzemē, lai gūtu dziļāku un faktiem bagātāku ieskatu J. Pulana darbā Stasts tahs Lattweeschu tautas. Šis Stasts tiek vērtēts kā minētā reliģiskā novirziena ietekmes tiešs rakstisks produkts, ko arī skaidri pierāda dotais bakalaura darbs. Rezultātā tiek secināts, ka J. Pulans ar savu veikumu viennozīmīgi apliecina, ka Vidzemes zemnieku vidū tautas pašapziņa veidojusies jau 18. gadsimtā hernhūtisma ietekmē. Kā svarīgākais pētījuma izejas punkts ir valoda, darbs ar to un valodniecisko procesu ietekme uz nācijas veidošanos. Atslēgas vārdi: hernhūtisms, valodas attīstība, pašapziņa, nācija

The aim of the bachelor thesis is to evaluate the action of the Moravian Church, that set in the 18th century in Vidzeme, as well as its impact on the farming people, that were the ownership of the feudal landowners. It will let gain a keen insight into the J. Pulans work Stasts tahs Lattweeschu tautas. This Stasts is assessed as the direct “writing product” of the aforementioned religious deviation - it is been verified in the given bachelor thesis. As a result, the conclusion is been drawn - J. Pulans and its achievement settles any doubts, that already in the 18th century the folk's self-confidence among Vidzeme’s farming people was been developed being affected by the Moravian Church. The most important starting-point is the language, its processing and the influence of the linguistic process on the nation’s development. Keywords: moravian Church, language development, self-confidence, nation, the historie of Latvia