1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss

Abstract

Pētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais stāvoklis 1905. gada revolūcijas laikā. Pētījumā tiek noskaidroti iemesli, kāpēc romānu varoņi vairumā gadījumu nejūt vainu par revolūcijā pastrādāto.

The study paper “1905 Revolution in Latvian Novels: the Discourse of Sense of Guilt” is an attempt to define the representation of sense of guilt in novels that portray the 1905 revolution. Six Latvian novels are studied: Arveds Švābe's “Inteliģenti” (The Intelligents, 1912), Kārlis Zariņš's “Dzīvība un trīs nāves” (Life and Three Deaths, 1921), Andrejs Upīts's “Ziemeļa vējš” (Northern Wind, 1921), Andrievs Niedra's “Anna Gaigala” (Anna Gaigala, 1927), Roberts Sēlis's “Tanī bargā dienā” (On That Grim Day, 1963) and Alberts Bels's “Saucēja balss” (A voice of one calling, 1973). The paper briefly characterizes the revolution of 1905 and its interactions with Latvian literature, classifies novels' signs in the aspect of time, space and character's functions, and analyzes the novels' character's psychological state during the revolution.