Veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā

Abstract

Promocijas darbā ir analizēta veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā no rīcībpolitikas analīzes perspektīvas. Darba centrālais fokuss ir uz evidencēs balstītu rīcībpolitiku, kas tiek pārbaudīts, analizējot veselības rīcībpolitiku kontekstā ar veselības stāvokļa pašnovērtējumu. Promocijas darba mērķis ir izprast un analizēt to, pirmkārt, kāda veida veselības stāvokļa nevienlīdzība pastāv Latvijā, otrkārt, kādi faktori ir ar vislielāko ietekmi un treškārt, sniegt analītisku vērtējumu provizorisko rīcībpolitiku un lēmumu ietvaros. Darbā tiek izmantota novatoriska pieeja jautājuma izpētē, jo balstoties uz veselības stāvokļa ietekmējošo faktoru modeli un četrām veselības stāvokļa nevienlīdzību skaidrojošajām pieejām tiek izstrādāts inovatīvs modelis jautājuma pētniecībai. Modelis tiek izmantots empīriskā materiāla analīzē, identificējot veselības stāvokļa nevienlīdzību, sociāli ekonomisko faktoru ietekmes prioritātes, rīcībpolitiku problemātiku saistībā ar konstatētajām tendencēm un izstrādājot rīcībpolitikas ieteikumus. Darbā tiek izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes metodes, veicot aptauju, tās analīzi un Veselības ministrijas rīcībpolitikas dokumentu analīzi. Balstoties uz analīzes rezultātiem, tiek secināts, ka būtiskākā veselības stāvokļa nevienlīdzības proporcija pastāv starp vecuma grupām, visbūtiskākie ietekmes faktori attiecībā uz veselības stāvokļa pašnovērtējumu ir medikamentu patēriņš, bezdarbs vai nodarbinātības veids, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, dzīves un darba apstākļi. Konstatētās tendences neatbilst rīcībpolitikas dokumentos iekļautajam, tādējādi rīcībpolitiku izstrādē ir nepieciešami uzlabojumi, pievēršoties evidencēs balstītas rīcībpolitikas pieejai. Atslēgvārdi: evidence, evidencēs balstīta rīcībpolitika, veselības stāvokļa nevienlīdzība, veselības stāvokļa pašnovērtējums, veselības stāvokli ietekmējošie faktori.

The dissertation analyzes the health inequality in Latvia from policy analysis perspective. Work central focus is on the evidence based policy which is checked by analyzing health policy in the context with self-perceived health. The dissertation aim is to understand and analyze first, what kind of health inequality exists in Latvia, secondly, what factors have the greatest impact and thirdly, to provide analytical assessment for preliminary policies and agreements. In the work is used innovative approach because on the basis of the model with health influencing factors and on the basis of four health inequality explanatory approaches it is developed an innovative model for research of the question. Model is used for the analysis of empirical material for the identification of health inequality, of socio-economic factors influence priorities, of policy problems related with the identified tendencies and for the development of policy recommendations. In the paper are used quantitative and qualitative research methods through survey, its analysis and analysis of the policy documents of the Ministry of Health. Based on the results of the analysis, it was concluded, that the major proportion of health inequalities exist between age groups, the most significant factors in relation to self-perceived health is the consumption of medicines, unemployment or employment type, access and quality of health services, living and working conditions. Identified tendencies does not meet the included in the policy documents, therefore there should be improvement of the policy development focused on evidence based policy approach. Key words: evidence, evidence based policy, health inequality, self-perceived health, health influencing factors.