Statīnu terapijas ietekme uz trimetilamīna N-oksīda koncentrāciju asinīs

Abstract

Ievads. Trimetilamīna N-oksīds (TMAO) ir jauns kardiovaskulārā riska marķieris, kura metabolisms un riska asociācijas mehānismi ir neskaidri. Statīni ir svarīgākie aterosklerozes risku mazinošie līdzekļi, tomēr ne visi t.s. pleiotropie statīnu darbības mehānismi ir skaidri. Nav zināms, vai statīni ietekmē TMAO metabolismu. Pētījuma mērķis. Šī darba galvenais mērķis bija noskaidrot, vai un kā statīnu terapija ietekmē trimetilamīna N-oksīda koncentrāciju asinīs, un vai tā līmenim asins plazmā ir saistība ar statīnu hipolipidemizējošo efektu un citām bioķīmisko rādītāju izmaiņām, kas rodas statīnu terapijas ietekmē. Materiāli un metodes. Šis bija atklāts, prospektīvs, nerandomizēts, viena centra pilotpētījums. No 2015. gada augusta līdz 2016. gada martam skrīninga rezultātā no vairāk nekā 500 kandidātiem tika atlasīti 24 pacienti, kam ārstējošais ārsts atbilstoši klīniskajām vadlīnijām rekomendēja uzsākt statīnu terapiju. Katram pētījuma dalībniekam kopumā tika veiktas četras vizītes – pirms terapijas (V1), nedēļu (V2), mēnesi (V3) un trīs mēnešus (V4) pēc statīnu terapijas uzsākšanas. TMAO līmeni asins plazmā noteica katrā pētījuma vizītē. Preliminārajos pētījuma rezultātos tika analizēts TMAO līmenis 12 pētījuma dalībniekiem V1 un V2 vizītēs un 7 pētījuma dalībniekiem V1, V2 un V3 vizītēs. Aprēķinos tika izmantotas logaritmētas TMAO vērtības. Rezultāti. TMAO mediānais līmenis 12 pētījuma dalībniekiem vienas nedēļas laikā paaugstinājās no 2,47 mikromol/L līdz 2,82 mikromol/L, bet šos rezultātus nevar uzskatīt par statistiski ticamiem (p=0,273). Septiņu pacientu apakšgrupā, kam bija zināmi viena mēneša rezultāti, TMAO līmenis pētījuma sākumā, nedēļu un mēnesi pēc statīnu terapijas uzsākšanas bija attiecīgi 2,46 mikromol/L, 2,86 mikromol/L un 1,54 mikromol/L (p=0,453 V1 pret V2, p=0,453 V2 pret V3, p=0,881 V1 pret V3). Secinājumi. Lai arī neizdevās iegūt statistiski ticamus datus, ka statīni ietekmē TMAO koncentrāciju asins plazmā, tendence norāda, ka TMAO līmenis nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas paaugstinās, bet jau mēnesi pēc terapijas uzsākšanas – samazinās. Pētījumā netika atrasta statistiski ticama korelācija starp TMAO līmeņa izmaiņām un statīnu hipolipidemizējošo efektu. Tāpat neizdevās iegūt arī pārliecinošus datus, ka statīnu blaknes (ALAT, kreatīnkināzes, kreatinīna un glikozes līmeņu pieaugums asins plazmā) tieši saistāmas ar TMAO līmeņa izmaiņām. Lai atrastu likumsakarības par to, kā statīni ietekmē TMAO līmeni ilgstošākā laika posmā, pētījumu nepieciešams turpināt, iekļaujot tajā vairāk pacientus.

Introduction. Trimethylamine N-oxide (TMAO) is a new cardiovascular risk marker, however, its metabolism and mechanism of action remains unclear. Statins are currently the most powerful cholesterol-lowering drugs available yet not all of its effects are completely understood, including pleiotropic. It is unknown whether statins influence the metabolism of TMAO. Aim. The aim of this study was to indentify whether statin therapy influences blood levels of trimethylamine N-oxide and whether the latter correlates with statin lipid-lowering effect or any other statin therapy induced changes in biochemical markers. Materials and methods. This was an open-label, prospective, non-randomized, one-center pilot study. During a screening of more than 500 people between August 2015 and March 2016 according to clinical guidelines 24 patients were identified and started on statin therapy. TMAO blood levels were measured in each one of them before (V1), one week (V2), one month (V3) and three months (V4) after having started statin therapy. Preliminary results include TMAO blood level analysis in 12 patients (12 patients at V1 and V2, of those 7 at V1, V2 and V3). Calculations were done using log-transformed TMAO values. Results. TMAO median blood level increased from 2.47 µmol/L to 2.82 µmol/L in the group of 12 patients after one week of statin therapy, which is not statistically significant (p=0.273). In the subgroup of 7 patients who have had their 3rd visit median TMAO blood level at the beginning of the study, a week, and a month after initiation of statin therapy was 2.46 µmol/L, 2.86 µmol/L and 1.54 µmol/L accordingly (p=0.453 V1 vs V2, p=0.453 V2 vs V3, p=0.881 V1 vs V3). Conclusions. Despite lack of statistical significance the study demonstrates that TMAO blood level tends to increase one week after initiation of statin therapy and decrease at the end of the 1st month. The study found no statistically significant correlation between TMAO blood level changes and lipid-lowering effects of statins. No convincing data was found that statin side effects (increased plasma ALT, creatine kinase, creatinine or glucose levels) are directly linked to TMAO blood level changes. In order to demonstrate the effects of statins on TMAO blood levels in longer period of time the study must be continued with more patients included.