Kultūru migrācija Latvijā: virzienu dinamika. Ziemeļi–Dienvidi un citi virzieni: otrās zinātniskās konferences ziņojumu krājums

Abstract

Ziņojumu krājumā aplūkots ļoti plašs tēmu loks. Vēsturnieks Andrejs Vasks raksta par migrāciju aizvēsturē Latvijā, bet Gunita Zariņa aplūko demogrāfiskās pārejas procesus Latvijā. Vēsturiskais atskats ļauj gūt priekšstatu par kultūru migrācijas ģeogrāfiskajām un laika robežām, un valodas pētījumi par noteiktu vēstures laikmetu parāda ciešās saiknes un ietekmes, kas noteikušas dažādu kultūru tapšanu. Valodniece Ilga Jansone pēta somugru cilmes Latvijas toponīmus, un Ojārs Bušs aplūko vārda “jūra” izcelsmi un ietekmi. Filosofiskās refleksijas par ideju vēsturi un ietekmi, kā arī jēdzieniskā aparāta izstrāde veido pētījuma teorētisko karkasu. Filosofs Ģirts Jankovskis raksta par Herdera eksistenciālajām propozīcijām valodas kontekstā, Leo Dribins – par antikultūras jēdzienu, bet Svetlana Kovaļčuka pēta Kalistrata Žakova poēmu “Biarmija”, un reliģiju pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova raksta par spāņu misticisma iespaidu Latvijā. Literatūras, mākslas un folkloras pētījumi ļauj ieraudzīt noteiktu ideju klātbūtni kultūru mijiedarbības norisēs. Aija Jansone pēta rakstaino adījumu rotājuma attīstību Latvijā, Ilze Liepiņa-Šarkovska raksta par Rīgas teātra un skaņu mākslinieku leksikonu, bet Dita Jonīte – par dejas skolu ietekmi. Šīs un citas nozares atspoguļo dažādu kultūru ietekmes un veidošanās procesus. Visbeidzot Anita Rožkalne raksta par kolektīva, apvienojoša pētījuma metodoloģiskajiem nosacījumiem un iespējamību.