Riharda Vāgnera operu režija 21.gadsimtā: cikla "Nībelunga gredzens" Rīgas iestudējumi un to kontekstualizācija
Autor
Mellēna-Bartkeviča, Lauma
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Radzobe, Silvija
Datum
2018Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Promocijas darbā pētīta Riharda Vāgnera operu režija 21. gadsimtā, analizējot Latvijas Nacionālajā operā iestudēto Vāgnera tetraloģiju „Nībelunga gredzens” (2006–2013). Kombinējot hermeneitisko un semiotisko metodi, promocijas darbā pētītas “Gredzena” cikla 21. gadsimta Rīgas iestudējumu režijas stratēģijas, ko veidojuši režisori Stefans Herheims un Viesturs Kairišs. Galvenā pētījuma atziņa: Vāgnera operu laikmetīgās režijas stratēģiju pamatā ir galvenokārt pirmavota rekontekstualizācija, postmodernā estētika un teātra semiotiķa Patrisa Pavī formulētā “projicējošā” jeb diskursīvā interpretācijas metode, kura paredz, ka režisors iestudējuma tekstā projicē savu laikmetu un tā aktuālo problemātiku, veidojot par to autorkomentāru. Atslēgvārdi: Vāgners, Rīga, operu režija, “Nībelunga gredzens”, postmodernisms, hermeneitika - The Doctoral Thesis analyses the postmodern productions of Wagner’s “Ring” cycle staged in Latvian National Opera (2006–2013). Combining the hermeneutical and semiotic methods, the thesis uncover the stage directing strategies used by Stefan Herheim and Viesturs Kairišs in “Ring” productions in Riga. Main conclusion of the thesis: the contemporary stage directing strategies of Wagner’s operas mainly consist of the recontextualisation of the initial source, postmodern aesthetics and “projecting” or discursive interpretation method defined by theatre semiotic Patrice Pavis. This method envisions an author’s comment on current times and problems in the performance text of the classical material. Keywords: Wagner, Riga, opera directing, Ring, postmodernism, hermeneutics