Православие в Балтии № 7 (16)
Аннотации
Žurnāla “Pareizticība Baltijā” 7. numura struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, atmiņas un arhīvu dokumentu publikācijas. Šajā laidienā ir publicēti raksti gan krievu, gan angļu valodā. Zinātnisko rakstu tematika aptver plašu laika posmu: no 18. līdz 20. gs. beigām. Politisko un konfesionālo interešu krustceles tiek aplūkotas Žečpospolitas un Krievijas impērijas attiecību kontekstā laikaposmā pirms pirmās Polijas dalīšanas (Dr. hist. Antonijs Mironovičs / Antoni Mironowicz, Polija), uzmanības lokā ir konfesionāli jauktu laulību slēgšanas prakse Baltijas guberņās 19. gs. 2. pusē – 20.gs. sākumā (PhD Pols Verts / Paul Werth, ASV), šis laika posms ir vēsturiskais fons arī pārskatam par igauņu pareizticīgo draudžu darbību Sanktpēterburgas eparhijā (Dr. hist. Mihails Škarovskis / Mikhail Shkarovsky, Krievija). Divi raksti ir veltīti Pareizticīgo baznīcas situācijai Latvijā un Igaunijā 1920. gados (Dr. hist. Aleksandrs Gavriļins, Latvija) un 1930. gados (Dr. hist. Sebastians Rimeštads / Sebastian Rimestad, Vācija), biogrāfisks apcerējums par Narvas un Izborskas bīskapu Jevseviju (Grozdovu) sniedz ieskatu Igaunijas pareizticīgo dzīves reālijās (Sergejs Mjanņiks / Sergey Mannik, Igaunija). 20.gs. 2.pusē iznīcinātās pareizticīgo baznīcas, kuru pēdas vizuāli vairs nav manāmas, ir iegansts ieskatam kādas Rīgas pareizticīgo draudzes vēsturē (Mg.hist. Andrejs Gusačenko, Latvija).
Žurnālā tiek publicētas Annas Garklāvas atmiņas par Limbažu pareizticīgo draudzes dzīvi pēckara posmā, kas ir iepriekšējā laidienā publicēto atmiņu par viņas tēvoci, bīskapu Jāni (Garklāvu) turpinājums (sagatavoja Andrejs Gusačenko, Latvija).
Zinātniskajā apritē pirmo reizi tiek ieviesti unikālie dokumenti – Cēsu pareizticīgo baznīcas garīdznieka Jāņa Brieža sastādītās hronikas (1917-1941) fragments, kā arī arhibīskapa Filareta (Ļebedeva) 1953. gadā uzrakstītā atskaite par situāciju Lietuvas un Viļņas eparhijā.