Rakstura un tikumiskās audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē

Abstract

Šajā ziņojumā apkopoti pētījumi, kas veikti pēcdoktorantūras projekta “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” [Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/071] otrās aktivitātes “Rakstura audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē” ietvaros. Pētījuma jautājumi, kas vadīja šīs aktivitātes pētniecību, ir šādi: Kādas ir rakstura un tikumiskās audzināšanas valdošās teorijas un prakse starptautiskajā arēnā? Kā tiek sagatavoti skolotāji šajā jomā? Kā varētu raksturot rakstura un tikumiskās audzināšanas pagātni un tagadni Latvijā? Kādas ir institucionālās un metodoloģiskās vajadzības. lai paceltu tikumiskās un rakstura audzināšanas kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem tika veikti vairāki pētījumi, kas apkopoti šajā ziņojumā populārzinātniskā veidā. Katras sadaļas sākumā tiek norādītas publikācijas, uz kurām balstās galvenie secinājumi. Katrs no šiem pētījumiem ir sava īpaša metodoloģija un perspektīva, ar kuru var dziļāk iepazīties šajās publikācijās. Dažas no tām ir jau izdotas, citas ir izvērtēšanas procesā, bet citas – sagatavošanas stadijā. Ziņojums strukturēts 3 daļās: pirmajā daļā aplūkotas starptautiskās perspektīvas rakstura un tikumiskās audzināšanas jomā attiecībā uz skolas praksi un skolotāju sagatavošanu. Otrajā daļā aplūkots tikumiskās audzināšanas vēsturiskais aspekts Latvijā no Latvijas neatkarības iegūšanas līdz mūsdienām. Tiek arī izklāstīti galvenās nostādnes šajā jomā jaunās izglītības reformas kontekstā. Trešajā daļā tiek prezentēta plaisas analīze un piedāvāti ieteikumi rakstura un tikumiskās audzināšanas īstenošanai Latvijas skolās. Ziņojuma galvenais secinājums ir tas, ka Latvijā ir nozīmīgs vecāku un skolotāju atbalsts mērķtiecīgai rakstura un tikumiskās audzināšanas īstenošanai skolā. Latvijas likumdošanā ietvertās vērtības un tikumi ir integrēti skolu reformas projektā Skola2030, kurā tiek atzīta skolēnu paradumu veidošanās un nostiprināšanas nozīme. Tomēr, tajā vēl nav skaidri atrunāta un plānota iespēja tieši mācīt tikumus un vērtības, sekmējot skolēnu morālo ieradumu veidošanos skolā sadarbībā ar ģimenēm. Tiesa, skolēni var patstāvīgi uzvērt (‘grābt’) rakstura un tikumības īpašības skolā un ārpus tas, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir arī iespējams (un svarīgi!) saplānot un mērķtiecīgi veicināt skolēnu morālo attīstīšanos skolā. Pētījums atklāja arī vajadzību atbalstīt skolotājus institucionāli un metodoloģiski šajā jomā.