Zinātnes un sabiedrības attiecības Latvijā: komunikatīvās prakses un diskursi

Abstract

Promocijas darbs “Zinātnes un sabiedrības attiecības Latvijā: komunikatīvās prakses un diskursi” ANOTĀCIJA Promocijas darbs bāzēts zinātnes un tehnoloģijas sociālās izpētes disciplinārajā laukā attīstītajās pieejās, uzmanību vēršot uz zināšanu un zinātnes sociālā statusa, tās pārvaldības modeļu maiņu un sasaisti ar pilsoniskās līdzdalības idejām. Galvenais darba pētnieciskais uzsvars likts uz zinātnes publiskās komunikācijas attīstību Latvijā, tās institucionālo un diskursīvo prakšu apzināšanu un izpēti, kā arī zinātnes sabiedriskās izpratnes tendenču analīzi. Darbā izvirzīta tēze, ka mūsdienu zinātnes un sabiedrības mijiedarbe Latvijā lielākoties atspoguļo ekspertīzes kapacitāti monopolizējošas varas attiecības. Tās balsta arī pašu pilsoņu ierobežota individuālās rīcībspējas apziņa saistībā ar sabiedrības iesaistes iespējām un nepieciešamību zinātnes demokrātiskā pārvaldībā. Vienlaicīgi vērojama fragmentāra pastāvošo komunikatīvo prakšu un diskursu paplašināšanās zinātnes un sabiedrības ciešākas integrācijas virzienā. Atslēgvārdi: zinātnes sabiedriskā izpratne, zinātnes publiskā komunikācija, zinātnes pārvaldība, pilsoniskā līdzdalība

Doctoral thesis “Science-society relations in Latvia: communicative practices and discourses” ANNOTATION The thesis is grounded in the disciplinary field of science and technology studies with the primary interest in the changing social status of knowledge and science, the models of its public governance and tieback with the concept of civic engagement. Research is focused on the development of public communication of science in Latvia, the analysis of its institutional and discursive practices along with the study of trends in the public understanding of science. It is argued that the present interaction between science and society is dominated by hierarchical power relations monopolising the capacity for expertise. These are reinforced by the limited citizen awareness of their capacity for action and the need and possibilities of public engagement in democratic governance of science. Simultaneously selected trends can be identified with regard to the widening of the existing communicative practices and discourses towards a more integrative framework for science-society relations. Keywords: public understanding of science, public communication of science, science governance, civic engagement