Zinātnes un sabiedrības attiecības Latvijā: komunikatīvās prakses un diskursi
Автор
Ādamsone-Fiskoviča, Anda
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Tisenkopfs, Tālis
Дата
2012Metadata
Показать полную информациюАннотации
Promocijas darbs
“Zinātnes un sabiedrības attiecības Latvijā: komunikatīvās prakses un diskursi”
ANOTĀCIJA
Promocijas darbs bāzēts zinātnes un tehnoloģijas sociālās izpētes disciplinārajā laukā
attīstītajās pieejās, uzmanību vēršot uz zināšanu un zinātnes sociālā statusa, tās
pārvaldības modeļu maiņu un sasaisti ar pilsoniskās līdzdalības idejām. Galvenais
darba pētnieciskais uzsvars likts uz zinātnes publiskās komunikācijas attīstību Latvijā,
tās institucionālo un diskursīvo prakšu apzināšanu un izpēti, kā arī zinātnes
sabiedriskās izpratnes tendenču analīzi. Darbā izvirzīta tēze, ka mūsdienu zinātnes un
sabiedrības mijiedarbe Latvijā lielākoties atspoguļo ekspertīzes kapacitāti
monopolizējošas varas attiecības. Tās balsta arī pašu pilsoņu ierobežota individuālās
rīcībspējas apziņa saistībā ar sabiedrības iesaistes iespējām un nepieciešamību
zinātnes demokrātiskā pārvaldībā. Vienlaicīgi vērojama fragmentāra pastāvošo
komunikatīvo prakšu un diskursu paplašināšanās zinātnes un sabiedrības ciešākas
integrācijas virzienā.
Atslēgvārdi: zinātnes sabiedriskā izpratne, zinātnes publiskā komunikācija, zinātnes
pārvaldība, pilsoniskā līdzdalība Doctoral thesis
“Science-society relations in Latvia: communicative practices and discourses”
ANNOTATION
The thesis is grounded in the disciplinary field of science and technology studies with
the primary interest in the changing social status of knowledge and science, the
models of its public governance and tieback with the concept of civic engagement.
Research is focused on the development of public communication of science in
Latvia, the analysis of its institutional and discursive practices along with the study of
trends in the public understanding of science. It is argued that the present interaction
between science and society is dominated by hierarchical power relations
monopolising the capacity for expertise. These are reinforced by the limited citizen
awareness of their capacity for action and the need and possibilities of public
engagement in democratic governance of science. Simultaneously selected trends can
be identified with regard to the widening of the existing communicative practices and
discourses towards a more integrative framework for science-society relations.
Keywords: public understanding of science, public communication of science, science
governance, civic engagement