Ixodes ricinus L. un Ixodes persulcatus P.Sch. (Acari: Ixodidae) izplatība, to pārnēsāto infekcijas slimību nozīme un molekulārā epidemioloģija Latvijā

Abstract

Anotacija Ixodidae dzimtas erces ir pasaule pazistamas ka daudzveidigu cilveku un dzivnieku patogenu cirkulacijas uzturetajas daba. Musu valsti noverotas vairakas Ixodidae dzimtas sugas, tomer epidemiologiska nozime lidz šim konstateta tikai divam Ixodidae dzimtas Ixodes gints ercem: Ixodes ricinus L., kas izplatita visa valsts teritorija, retak tas austrumdala, kur domine Ixodes persulcatus P. Sch. Latvija tiek registreta iedzivotaju saslimstiba ar tris šo ercu parnesatam infekcijas slimibam - ercu encefalitu, Laima boreliozem un ari ar erlihiozi (anaplazmozi). Ši petijuma galvenais merkis bija noskaidrot Ixodidae epidemiologiski nozimigo ercu sugu izplatibu, to parnesato infekcijas slimibu nozimi un molekularo epidemiologiju Latvija. Šeit apkopoti un analizeti ilggadigi statistikas dati un kopš 1995. gada praktiski izdaritie noverojumi ercu parnesto slimibu dabas pereklos, to saistiba ar saslimstibas tendencem, veikta Ixodes ercu aktivitates un izplatibas ilggadigas tendences ietekmejušo faktoru izpete, ka ari apskatiti atsevišku Ixodes ercu parnesto patogeno un neskaidras patogenitates mikroorganismu sugu molekularie petijumi ar merki noskaidrot to izplatibu un sastopamibu Latvija. Attistitas molekularas metodes Anaplasmataceae dzimtas prokariotu prevalences noteikšanai erces (divpakapju PCR, hibridizacijas un sekvencešanas), ar hibridizacijas metodi noskaidrota Babesia gints sugu prevalence abu dzimumu erces un geografiska izplatiba Latvija. Tika noskaidrots, ka ercu encefalita incidences ikgadejie maksimumi 1994. un 1995. gada bija saistiti galvenokart tikai ar I. ricinus aktivitati šis ercu sugas izplatibas rajonos Latvija. I. ricinus un I. persulcatus ikgadejai aktivitatei monitoringa vietas noverota lidziga tendence (r=0,72; p<0,05), tomer atškiriga amplituda – kopš 1990. gada videjais ikgadejais I. ricinus imago skaits izmainijas seškartigi, kamer videjais ikgadejais I. persulcatus imago skaits tikai 3,6 reizes. Konstateta butiska virusa prevalences atškiriba daba savaktajam ercem un pacientiem nonemtajam ercem, attiecigi ap 1:10. Ikgadejai ercu encefalita incidencei (kopš 1973. gada) un ercu encefalita virusa prevalencei daba savaktajas abu dzimumu erces ir kopiga tendence (r=0,63; p<0,05). Butisku faktoru vidu, kas iespaido ikgadejo ercu aktivitates modeli, bija tieši videja lieluma ercu izbarotaju – jenotu, lapsu, zaku un vaveru skaita svarstibas, kuru ikgadejas skaita svarstibas uzradija ciešako saistibu ar imago un nimfu aktivitates tendencem (r=[0,52-0,81], p<0,05). Meteorologisko apstaklu saistiba ar Ixodes sugu attistibas stadiju aktivitati: vasaras-rudens temperaturu summa iepriekšeja gada, nokrišnu summa februari un aprila temperatura esošaja gada uzradija pozitivu korelaciju ar ikgadejam ercu aktivitates svarstibam (r=[0,49-0,65], p<0,05), savukart septembra nokrišnu summa – negativu korelaciju (r=[-0,50-(-0,54)], p<0,05). Ixodes sugas tika noteiktas morfologiski un attistita PCR metode Ixodes ercu morfologiski noteikto sugu molekularai parbaudei, pamatojoties uz ercu ITS2 gena fragmenta sugas specifiskam atškiribam. Apstiprinata 5’NCR-RT-PCR metodes jutiba un izmantošanas iespeja molekularai ercu encefalita virusa noteikšanai, lai gan nepieciešama tas talaka attistišana. B. burgdorferi s.l. prevalence erces, noteikta ar divpakapju PCR metodi 1999. – 2001. gada varieja no 18% lidz 38% I. ricinus imago, un no 25% lidz 51% I. persulcatus imago. Netika konstateta atškiriba Borrelia sp. prevalencei matites un tevinos, kas noradija uz iespejami atškirigu B. burgdorferi s.l. un ercu encefalita virusa transmisijas paraugu. Attistitas metodes Anaplasmataceae dzimtas prokariotu prevalences noteikšanai Ixodes ercu pulos (nested-PCR, hibridizacija un sekvencešana). Parbauditi 424 ercu puli, no kuriem 48 imago puli (11,3%) satureja Anaplasmataceae dzimtas prokariotus. Nimfu puliem netika konstatets pozitivs rezultats. 4% pulu tika konstateta A. phagocytophilum, 5,9