Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola.

Abstract

Promocijas darba „Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” mērķis ir izvērtēt pirmā latviešu akadēmiski izglītotā filosofa Jēkaba Oša (1860–1920) kritiskā personālisma koncepciju. Darba pirmajā nodaļā, aplūkojot Tērbatas personālisma skolas ģenēzi, uzmanība tiek pievērsta tendencēm vācu filosofijā 19. gadsimta otrajā pusē. Tērbatas personālistu izpratne par filosofijas vēstures attīstību ir aplūkota darba otrajā nodaļā. Osis publicē pētījumu filosofijas vēstures laukā, analizējot Leibnica un Lotces metafizikas. Oša analīzes un vācu filosofu interpretācijas izvērtējumam ir veltīta promocijas darba trešā un ceturtā nodaļa. Piektajā nodaļā ir norādīts uz pretrunām, kuras ietver Tērbatas personālisma metafizika. Darba sestajā nodaļā, raksturojot personālisma filosofijas ietekmi Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, aplūkots kā latviešu filosofi un teologi turpināja risināt Tērbatas personālistu aizsāktos jautājumus

The aim of thesis “Jēkabs Osis and Tartu Personalism School” is to review the critical concept of personalism by the first academically educated Latvian philosopher Jēkabs Osis (1860–1920). The first part of this work stresses the tendencies of German philosophy during the second half of the 19th century. The understanding of the history of philosophy by Tartu personalists is reviewed in the second part of this thesis. Osis published a research paper in the field of history of philosophy, analyzing metaphysics of Leibniz and Lotze. This analysis and interpretation of the reviews by German philosophers comprise the third and fourth chapters of this thesis. In the fifth chapter is pointed out that there were contradictions in the metaphysics of Tartu personalism. The sixth chapter of this thesis, by describing the impact of personalism philosophy in Latvia during the first half of the 20th century, addresses how Latvian philosophers continued solving the questions posed by Tartu personalists.