Dzīvesveida paradumu ietekmes izvērtējums uz kardiometabolo saslimšanu risku pieaugušiem cilvēkiem.

Abstract

Kardiometabolās saslimšanas (KMS) ir viens no nozīmīgākajiem nāvi izraisošajiem faktoriem pasaulē, un, tā kā tās ir lielā mērā novēršamas, efektīvu preventīvo pasākumu ieviešanai nepieciešamas plašai populācijai pieejamas agrīnas KMS riska novērtēšanas un riska faktoru identificēšanas metodes. Šī bakalaura darba mērķis bija izvērtēt dzīvesveida faktoru ietekmes nozīmīgumu KMS riska pazīmju attīstībā. Pētījumā piedalījās 65 pieaugušie vecumā no 30 līdz 54 gadiem. Antropometrisko datu ieguvei tika izmantota pašreģistrējamās antropometrijas metode un dzīvesveida faktoru ietekmju izvērtējumam tika izmantota anketa, kas tika nosūtīta respondentiem pēc individuāla uzaicinājuma piedalīties pētījumā. Antropometriskie dati tika izmantoti KMS riska indikatoru aprēķināšanai. Datu statistiskajai apstrādei tika izmantotas korelācijas un kovariācijas analīzes. Pētījumā iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka dzīvesveida faktori, kas relatīvi nelielā pētījuma dalībnieku populācijā (n=65) uzrāda būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz kardiometabolā riska indikatoru attīstību, ir kaitīgie ieradumi - smēķēšana un alkohola lietošana.

Cardiometabolic diseases are among most significant causes of mortality in the world, and, since they are largely preventable, widely accessible methods for reducing cardiometabolic risk and identifying the risk factors are needed in order to ensure effective prevention measures. The aim of this bachelor’s thesis was to evaluate the significance of the effect of lifestyle factors on the development of cardiometabolic risk development. This study involved 65 adults within the range of 30 to 54 years old. Anthropometric measurements were acquired via self-reported anthropometry and the evaluation of lifestyle factors was based on a survey, which was sent to every respondent individually, following an invitation to participate in this study. Anthropometric data was used to calculate the values of cardiometabolic risk factors. The statistical analysis of the data consisted of correlation and covariation analysis. The obtained results allow to conclude that lifestyle factors, which show significant adverse effects on the development of cardiometabolic risk in a relatively small study population (n=65), are smoking and consumption of alcohol.