Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)

Abstract

Promocijas darba tēma ir izcilā latviešu teātra mākslinieka Eduarda Smiļģa (1886-1966) režija, kas pētīta 20. gadsimta pirmās puses Latvijas un Eiropas (gan Krievijas, gan Rietumeiropas) modernisma teātra kontekstā. Promocijas darbā aplūkots Eduarda Smiļģa režijas darbs viņa vadītajā Dailes teātrī kopš tā dibināšanas 1920. gadā līdz 1945. gadam, kad līdz ar otrreizēju padomju varas nostiprināšanos par vienīgo oficiāli atļauto metodi arī latviešu mākslā kļūst sociālistiskais reālisms. Atšķirībā no iepriekš tapušajiem pētījumiem, kas E. Smiļģa režijas darbam pievēršas no biogrāfiska (personības) vai Dailes teātra vēstures skatpunkta, promocijas darbs ir Latvijas teātra vēsturē pirmais padziļinātais pētījums, kas veltīts specifiski Eduarda Smiļģa režijai. Promocijas darbā ietvertā E. Smiļģa režijas darba analīze pierāda 20. gadsimta pirmās puses modernisma virzienu (ekspresionisma, simbolisma, konstruktīvisma, kubisma, futūrisma u. c.) izpausmes E. Smiļģa iestudējumos, velkot konkrētas paralēles ar Smiļģa laikabiedru – Rietumeiropas un Krievijas modernisma teātra mākslinieku (Vsevoloda Meierholda, Aleksandra Tairova, Jevgeņija Vahtangova, Maksa Reinharda, Žaka Kopo, Emila Žaka-Dalkroza, Fransuā Delsarta, Ādolfa Apias u.c.) teorētiskajiem uzskatiem un praksi. Promocijas darba pamatā izvirzīta tēze par Eduardu Smiļģi kā eklektisku modernisma režisoru, kura mākslinieciskajā rokrakstā tiek sintezēti elementi no vairākiem modernisma virzieniem (visvairāk – ekspresionisma, simbolisma, konstruktīvisma), radot unikālu režijas rokrakstu. Pētījumā no dažādiem rakstiskiem un vizuāliem avotiem restaurētas iepriekš Latvijas teātra vēsturē maz pētītas vai iepriekš neaplūkotas Eduarda Smiļģa brīvvalsts periodā iestudētās izrādes, pierādot to māksliniecisko nozīmi gan Smiļģa režijas, gan Latvijas teātra vēstures kontekstā. Atslēgas vārdi: Eduards Smiļģis, Dailes teātris, modernisms, sintētiskais teātris, eklektisms, stilizācija

The Doctoral Thesis “Stage Directing of Eduards Smiļģis and Modernism (1920-1945)” is devoted to the stage directing of the outstanding Latvian theatre artist Eduards Smiļģis (1886-1966) in the context of the first half of the 20th century Latvian and European theatre. The main object of the research is the work of Eduard Smiļģis in Daile (Art) Theatre, led by Smiļģis since its foundation in 1920 until 1945, when socialist realism became the only officially authorized method in Latvian art. Unlike previous researches, that mainly focus on the work of Smiļģis from a biographical viewpoint or as a part of the overall history of Daile (Art) Theatre, the Doctoral Thesis “Stage Directing of Eduards Smiļģis and Modernism” is the first in-depth historiographical research devoted specifically to the stage directing of Eduards Smiļģis. The aim of this research is to define and analyse the connection between the aesthetics of Eduards Smiļģis’ stage directing and the tendencies of the modernist theatre in the first half of the 20th century (expressionism, symbolism, constructivism, cubism, futurism, etc.), drawing specific parallels between the theoretical views and practices of Eduards Smiļģis and such modernist theatre artists as Vsevolod Meyerhold, Alexander Tairov, Yevgeny Vakhtangov, Max Reinhardt, Jacques Copot, Émile Jacques-Dalcroz, François Delsarte, Adolphe Appia, etc.). The thesis uncovers the idea of Eduards Smiļģis as an eclectic modernist director who in his work synthesises elements from expressionism, symbolism, constructivism, etc., creating a unique theatre aesthetics. Based on various written and visual historical sources, the research reconstructs the performances of Eduards Smiļģis from 1920s until 1940s, proving their artistic significance both in the context of Smiļģis' stage directing, and the history of Latvian theatre. Key words: Smiļģis, Art Theatre, Modernist theatre, Synthetic theatre, eclecticism, stylization