Frēges paradokss no modelēšanas viedokļa
Abstract
Analizējot cilvēku izteikumus, mums nevajadzētu tik daudz ņemties ar savu “vienīgo patieso patiesību” un pat ne ar to, ka patiesība vispār eksistē (tikai ne vienmēr ir mums zināma). Mūsu “vienīgā patiesā patiesība” ir tikai mūsu iecienīts aprobežots pasaules modelis. Analizējot citu cilvēku izteikumus, vislabāk ir noskaidrot, ko cilvēki uzskata par patiesu (t.i. saprast viņu pasaules modeļus), un šo patiesību ietvaros tad arī izdarīt secinājumus. Mums nav nekādas iespējas salīdzināt kāda cilvēka pasaules modeli ar kādu “īsto patiesību”. Mēs varam salīdzināt tikai dažādu cilvēku pasaules modeļus – tai skaitā, salīdzināt tos ar mūsu pašu iecienīto aprobežoto pasaules modeli... Vai “stiprākās patiesības” nav tikai kādi invarianti šajos nedrošo cilvēcisko patiesību tīklos?
Cilvēki cenšas koordinēt savus pasaules modeļus, labākajā gadījumā – pārņemot viens no otra sekmīgās idejas, sliktākajā – uzspiežot savus modeļus citiem cilvēkiem (piemēram, saviem bērniem).