Co-creation of knowledge: supporting the implementation of sustainable development goals through citizen science and ethnobotany

Abstract

Nacionālajos un pasaules mēroga politikas dokumentos ir uzsvērta vajadzība uzlabot sadarbību starp daudzām pusēm dažādos līmeņos, lai panāktu labākus problēmu risinājumus. Būtiska loma šajā jomā ir zināšanu kopradei [co-creation angl.] starp sabiedrības locekļiem. Šajā kontekstā ir pieejami dažādi instrumenti iedzīvotāju integrācijai lēmumu pieņemšanas procesā. Šajā pētījumā tiek aplūkota sabiedriskās zinātnes un etnobotānikas loma zināšanu koprades procesā kā atbalsta instrumentam ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. Promocijas darbā ir apvienoti autores zinātniskie pētījumi etnobotānikas un sabiedriskās zinātnes jomā. Literatūras pārskata un autores pētījumu kopums izskaidro atšķirības starp sabiedrisko zinātni un etnobotāniku, – procesiem, no kuriem vienā ir iesaistīti sabiedrības locekļi, lai sniegtu situācijas apkopojumu, bet otrajā tiek apkopotas zināšanas, kas pārveidojas, paaudzēm mainoties. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, autore aizstāv zināšanu kopradi kopā ar sabiedrību un sabiedrības labā, izmantojot sabiedriskās zinātnes un etnobotānikas līdzekļus, un uzskaita konkrētus IAM un apakšmērķus gadījumos, kad abas pieejas var tikt tieši piemērotas Latvijas situācijai. Atslēgvārdi: etnobotānika, sabiedriskā zinātne, koprade, ilgtspējīga attīstība

Policy documents of national and global importance stress the need to enhance cooperation between numerous actors on various levels to reach a better solution for the problem in hand. Knowledge co-creation with the public members are a crucial element in this matter. On this note, diversity of tools exists for integrating people in the decision-making process. For this study, citizen science and ethnobotany are explored regarding the knowledge co-creation process as part of supporting the implementation of Sustainable Development Goals (SDGs). The research findings are combined from the author’s ethnobotanical and citizen science studies. The combination of literature review and the results of the author’s studies explains the difference between citizen science and ethnobotany, where one involves public members to provide a snap-shot of the situation, whereas the latter is a knowledge transformed throughout the generations. Based on the study results, the author advocates for knowledge co-creation with and for the public through the means of citizen science and ethnobotany and lists specific SDGs and targets where both approaches may be directly applied with the focus on Latvia. Keywords: ethnobotany, citizen science, co-creation, sustainable development