Rīgas centra lingvistiskās ainavas izkārtnes 20. gs. pirmajā pusē

Abstract

Pētījumā ir aplūkots vairāk nekā 1200 valodas zīmju senās fotogrāfijās un atklātnēs no Latvijas arhīviem un muzejiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursiem, vēstures grāmatām un tīmekļa vietnēm un žurnāliem. Būtiskākie secinājumi: • Rīgas lingvistiskā ainava nav bijusi monolingvāla; atsevišķi publiskie teksti vai iestāžu/uzņēmumu ārējās reklāminformācijas bieži ataino divu un trīs valodu lietojumu. • Valodas lietojums lingvistiskajā ainavā 20. gadsimta pirmajā pusē atspoguļo katra laikposma valodas politiku un pārvaldību: krievu, vācu un latviešu valodu gadsimta sākumā, latviešu valodas dominanci brīvvalsts laikā, latviešu un krievu valodu padomju laikā. • Publiskie teksti latviešu valodā ļauj izsekot latviešu rakstu valodas attīstībai, tie uzrāda t. s. čupu burtus (2–3 burtu blakus lietojums atsevišķu valodas skaņu apzīmēšanai); garumzīmju trūkumu vai apzīmēšanu ar h; burta w lietojumu; ee rakstību divskaņa ie vietā vēl 20. gadsimta 30. gadu sākumā; katra perioda leksiku (piem., traktieris ‘zemākās šķiras restorāns’, bencins, vadonis, tautu draudzība, universālveikals), vārdu savienojumus un sintaktiskās konstrukcijas. • Komerciālo nosaukumu raksturīgākā pazīme – īpašnieku antroponīmu lietojums, ko vēlāk pamazām nomaina uzņēmuma veida vai preču un pakalpojumu norāde, retāk – simboliskie nosaukumi.