Evaņģēliski luteriskās baznīcas sovjetizācija: Latvijas un Igaunijas piemērs 1946 -1968

Abstract

Pētījums veltīts līdz šim maz pētītai tēmai – Latvijas un Igaunijas evaņģēliski luterisko baznīcu sovjetizācijai laika posmā no 1946. gadam līdz 1968. gadam. Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanu iekšēji un pielāgošanos sovjetizācijai no 1946. gada līdz 1968. gadam, un to, kādā veidā un kāpēc šīs izmaiņas jauno arhibīskapu vadībā bija tik būtiskas, ka LELB un EELK varētu dēvēt par padomju evaņģēliski luteriskajām baznīcām. Darbā tiek iepazīstināts ar LELB un EELK attiecībām ar padomju varu dažādos aspektos un laika posmos, raksturota RKLP pilnvaroto un LELB un EELK arhibīskapu nozīme sovjetizācijas procesos, salīdzinātas abu ev.-lut. baznīcu pārmaiņas sociālisma-komunisma apstākļos.

Research is devoted to a little-studied topic of the Sovietization of the Latvian and Estonian Evangelical Lutheran Churches in the period from 1946 to 1968. The aim of research of the master's thesis is the internal and external adaptation of the Latvian and Estonian evangelical churches to Sovietization from 1946 to 1968, how and why these changes have been so significant that LELC and EELC could also perceived as Soviet Evangelical Lutheran churches. The paper introduces the relations of LELC and EELC with the Soviet power in different aspects and periods, describing the roles of the CARC commissioner and the archbishops of LELC and EELC in the Sovietization processes, comparing changes of churches in the conditions of socialism-communism.