Alfrēda Tarska loģiskās izrietēšanas koncepcija

Abstract

Darbā izvirzītais jautājums ir: ‘Vai Tarskim ir izdevies ievērot metafiziskā un metodoloģiskā nošķīrumu?’ Atbilde, līdz kurai nonāku darba gaitā skan: ‘Gandrīz.’ Citiem vārdiem, darba mērķis ir parādīt, ka Tarska metafiziskais nominālisms ir iezadzies viņa metodoloģiskajā platonismā. Lai pamatotu šādu interpretāciju, es, izsakoties vispārīgi, pamatošu metafiziskā un metodoloģiskā nošķīruma ieviešanas jēdzīgumu saistībā ar Tarska pozīciju un parādīšu, kā Tarskis ar platonistiskiem līdzekļiem nonāk pie secinājumiem, kas var šķist pieņemami tikai nominālistiem.

The question put forth in this thesis is: ‘Has Tarski succeeded in maintaining a boundary between the metaphysical and the methodological?’ The answer, which I arrive at in this thesis is: ‘Almost.’ In other words, the aim of this thesis is to show that Tarski’s metaphysical nominalism has creeped into his methodological platonism. To legitimate this interpretation, I will, in general terms, give reasons for introducing a distinction between the metaphysical and the methodological with regard to Tarski’s position and show how Tarski, via platonistic means, arrives at conclusions that only nominalists would find acceptable.