Rīcībpolitikas mācīšanās un maiņa pēc ārkārtas situācijām Latvijā

Abstract

Promocijas darbā analizēta rīcībpolitikas mācīšanās un maiņa pēc ārkārtas situācijām Latvijā no ārkārtas situāciju pārvaldības kā sociālo zinātņu priekšmeta skatījuma. Promocijas darba virsmērķis ir veikt ex post novērtējumu. Šī darba mērķis ir analizēt Latvijas publiskās pārvaldes institūciju spēju īstenot rīcībpolitikas mācīšanos un rīcībpolitikas maiņu pēc ārkārtas situācijām, analizējot rīcībpolitikas dokumentus, mediju, sabiedrības un politiskās dienaskārtības, kā arī citus saistītos dokumentus trīs dažādu ārkārtas situāciju gadījumu kontekstos, lai sniegtu rekomendācijas korektīvajām darbībām, balstoties uz diagnosticētajiem saskanīgo darbību veicinošajiem vai kavējošajiem faktoriem. Mērķa sasniegšanai konstruēts nepārtrauktās rīcībpolitikas mācīšanās un maiņas analīzes algoritms. Darbā tiek izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes metodes, veicot dokumentu analīzi un mediju monitoringu. Pamatojoties uz gadījumu analīzes laikā gūtajiem pierādījumiem, visi trīs darbā analizētie incidenti klasificējami ar rezultātu F3: “Rīcībpolitikas mācīšanās nav mēģināta/darbības imitācija”. Balstoties uz secinājumiem, kas radušies, analizējot rīcībpolitikas mācīšanos vecinošos un kavējošos faktorus, ir secināts, ka Latvijā ir nepieciešama ārkārtas situāciju pārvaldības paradigmas maiņa, savukārt rīcībpolitikas dokumentu izstrādē ir nepieciešami uzlabojumi, kas vērsti uz pašpaļāvības mazināšanu un starptautiskās pieredzes un standartu integrēšanu rīcībpolitikas dokumentu izstrādē. Atslēgvārdi: ārkārtas situāciju pārvaldība, katastrofa, katastrofu vadība, rīcībpolitikas mācīšanās.

The thesis analyzes policy learning and change after emergencies in Latvia from the point of view of emergency management as a subject of social sciences. The goal of the thesis is to perform an ex post evaluation. The aim of this thesis is to analyze the ability of Latvian public administration institutions to implement policy learning and policy change after emergencies by analyzing policy documents, media, public and political agendas, as well as other related documents in the context of three different emergencies, in order to provide recommendations for corrective action based on the diagnosed factors that are promoting or hindering consonant activities. To achieve the goal, an algorithm for continuous analysis of policy learning and change has been constructed. Quantitative and qualitative research methods are applied to perform document analysis and media monitoring. Based on the evidence obtained during the case studies, all three incidents analyzed in the thesis can be classified with the result F3: “Policy learning not attempted / action simulation”. Based on the conclusions that have emerged from the analysis of factors that promote and hinder policy learning, it has been concluded that Latvia needs a paradigm shift in emergency management, while improvements in policy development are needed to reduce complacency and integrate international experience and standards into policy documents. Key words: emergency management, catastrophe, disaster management, policy learning.