Ziemeļeiropā ligzdojošo mājas strazdu (Sturnus vulgaris) migrācijas stratēģijas un ziemošanas vietu pārmaiņas pēdējā gadsimta laikā

Abstract

Siltumnīcas efekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir izraisījusi klimata pasiltināšanos, kas ir ietekmējusi procesus dabā. Izmaiņas ir notikušas arī putnu migrācijās un daudzas tuvo migrantu putnu sugas veic aizvien īsākus migrāciju attālumus. Šajā pētījumā tiek noskaidrots vai un kā vēsturiski izmainās attālums starp tuvā migranta mājas strazda ziemošanas un ligzdošanas vietām klimata izmaiņu ietekmē Ziemeļeiropā. Pētījumā izmantota no EURING datubāzes atlasīta datu kopa par Ziemeļeiropā ligzdošanas laikā apgredzenoto mājas strazdu atradumiem ziemošanas laikā visā Eiropā no 1926. līdz 2019. gadam. Baltijas valstu, Skandināvijas valstu un Polijas mājas strazdu populācijām pēdējā gadsimta laikā ir tendence veikt īsākus migrācijas attālumus, taču izmaiņas nav statistiski būtiskas. Vācijas populācijai kopš 1950. gada un Somijas populācijai no 1959. gada ir notikusi statistiski būtiska migrācijas attālumu samazināšanās. Mājas strazdam kā tuvajam migrantam būtu sagaidāma vides apstākļu ietekme uz migrācijas attālumu, taču ne vasaras, ne rudens gaisa temperatūrai nav korelācijas ar migrācijas attālumu.

Increasing concentrations of greenhouse gases in the atmosphere have led to a climate warming, which has affected natural processes. Bird migrations have also changed, with many species of short-distance migrants making increasingly shorter migratory journeys. This study investigates whether and how the distance between wintering and breeding sites of the short-distance migrant Common Starling in northern Europe is changing historically as a result of climate change. The study uses a dataset selected from the EURING database on the occurrence of ringed Common Starlings in Northern Europe during the breeding season and wintering across Europe from 1926 to 2019. Starling populations in the Baltic States, Scandinavia and Poland tend to have shorter migration distances over the last century, but the changes are not statistically significant. The German population has experienced a statistically significant decrease in migration distances since 1950 and the Finnish population since 1959. As a close migrant, starling would be expected to be influenced by environmental conditions on migration distance, but neither summer nor autumn air temperature has any correlation with migration distance.