Kanādas pirmiedzīvotāju sieviešu vēsturiskās traumas attēlojums mūsdienu filmās

Abstract

Vēsturiskā trauma ir izvirzīta kā viena no galvenajām teorijām, lai atspoguļotu pagātnes notikumu un mūsdienu traumu daudzslāņaino apvienojumu. Darba mērķis ir analizēt Kanādas pirmiedzīvotāju sieviešu vēsturiskās traumas attēlojumu mūsdienu kinematogrāfijā. Par divām pētījuma metodēm izvēlēta salīdzinošā analīze un filmu traumu teorija. Tika secināts, ka visās trīs izvēlētajās filmās tika atspoguļotas šādas tēmas: negatīva ģimenes dinamika, grūtības esot mātes lomā, neobjektīva attieksme no policijas un sociālo dienestu puses, spēcīga kopienas sajūta un īpaša izcelta pirmiedzīvotāju noturība. Tādejādi kinematogrāfijai ir ļoti nozīmīga loma, sniedzot iespēju pirmiedzīvotāju kopienām pašiem stāstīt un izplatīt savus stāstus, ka arī veicināt dziedināšanu gan iekšienē, gan starppersonu līmenī.

Historical trauma has been positioned as one of the main theories to address the complex intervening of the past events and contemporary trauma. The purpose of the paper is to analyse representation of historical trauma of Indigenous women of Canada in contemporary cinematography. Comparative analysis and film trauma theory have been chosen as two research methods. It was concluded that the following topics were noted in all three chosen films: negative family dynamics, struggles with motherhood, biased attitudes of the police and social services, a strong sense of community and a particular focus on the resilience of Indigenous people. Therefore, cinematography plays a paramount role in providing an opportunity for Indigenous communities to tell their own stories and promote healing both intra- and interpersonally.