Praktisko braukšanas nodarbību norise un braukšanas kultūra

Abstract

Pamatojoties auto vadītāju praktisko apmācību kursantu atbirumā un nesekmīgi kārtoto braukšanas eksāmenu skaitā, šī pētījuma mērķis ir izzināt sarežģījumus praktiskās braukšanas apmācību procesā, lai izprastu to, kā apmācību kultūra un sociālās gaidas konstruē braukšanas kultūru un izzināt, kādas sociālās attiecības un braukšanas apmācību emocionālās prakses veido mācību kultūru. Pētījumā tiek veikta gan antropoloģiskas teorijas izpēte, gan arī daļēji strukturētas intervijas ar mācības pārtraukušiem kursantiem un Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas pārstāvi. Galvenie pētījuma secinājumi ir, ka auto vadīšanas apmācību pārtraukšana ir skatāma kā risinājums sarežģījumiem apmācību procesā. Šie sarežģījumi ir spriedze, kas pamatojama sabiedrības gaidās, kursantu finansiālajā situācijā, kā arī varas attiecības, kas veidojas ar instruktoru, kā arī attiecību modeļi sabiedrībā.

Based on dropout rate for practical driver training and the number of failed driving exams, the aim of this study is to cognize the complications of the practical driver training process to understand how driver training culture and social expectations construct driver culture and what relationships and emotional practices in driver training shape the learning culture. The study conducts both research of anthropological theory and semi-structured interviews with students who have quit their driver training and a representative of the Road Traffic Safety Directorate. The main conclusions of the study are that quitting driver training can be seen as a solution to the difficulties during the training process. The indicated difficulties are tension that is caused by social expectations, the financial situation of the students, as well as the power relations that develop between the instructor and the student, as well as relationship patterns in the society.