Baltkrievi Latvijā: Konstantīna Jezovitova sabiedriski-politiskā darbība no 1919. gada līdz 1934. gadam

Abstract

Pētījums veikts par vienu no Latvijas historiogrāfijā maz apskatīto tēmu – Latvijas baltkrievu specifisku pašapziņas ģenēzi, ko ietekmēja vairāki gan ārpolitiskie, gan iekšpolitiskie procesi. Darba mērķis ir konstatēt baltkrievu minoritātes attīstības tendences un īpatnības baltkrievu minoritātes pašapziņas tiesību attīstībā Latvijā laika posmā no 1919. gada līdz 1934. gadam, skatoties caur viena no vadošā baltkrievu kopienas līdera Konstantīna Jezovitova darbības prizmu. K. Jezovitovs (1893–1946) bija viens no Latvijas baltkrievu minoritātes nacionālās pašapziņas veidotājiem, kura darbības rezultātā baltkrievi Latvijas starpkaru posmā izveidoja vairākas baltkrievu kultūras biedrības, izglītības iestādes, kā arī politiskās organizācijas un apzinājās savas minoritātes esamības nozīmi gan Latvijas vēstures kontekstā, gan Latvijas iekšpolitikā starpkaru periodā.

The subject of this research conducted on one of the most historiography topics of Latvia– the genesis of the Latvian Belarusian specific self–awareness, which was influenced by several foreign political and internal political processes. The purpose of the work is to identify trends and particularities of the development of the Belarusian minority in the development of the rights of self–awareness of the Belarusian minority in Latvia for the period from 1919 to 1934, looking through one of the leading Belarusian community leaders Kastus Jezavitaus activity prism. Kastus Jezavitaus (1893–1946) was one of the Latvian Belarusian minority national self–consciousness makers, whose activities led to a number of Belarusian cultural associations, educational institutions, as well as political organizations, and were aware of the importance of the existence of their minority in both the context of the history of Latvia and the internal politics of Latvia during the interwar period.