Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un tiesības uz vārda brīvību

Abstract

Bakalaura darbā tiek apskatīts atbildības par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu regulējums Krimināllikumā un starptautiskajos tiesību aktos saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību. Darba mērķis ir izpētīt nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanas krimināltiesisko regulējumu Latvijā un starptautiskajā līmenī, ar to saistītos problēmjautājumus, kā arī analizēt naida runas kolidēsanu ar tiesībām uz vārda brīvību. Lai sasniegtu darba mērķi autore pēta naida vai nesaticības izraisīšanas būtību, jēdzienu nozīmi un tendences Latvijā, analizē tiesību uz vārda brīvību un naida izraisīšanas norobežošanu, veic Krimināllikuma 78.pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma sastāva analīzi, kā arī salīdzina krimināltiesisko regulējumu ārvalstīs. Darba rezultātā tiek secināts, ka naida izraisīšanas atšķiršanai no vārda brīvības Latvijas tiesu praksē ir piemēroti starptautiskajā tiesu praksē nostiprinātie kritēriji. Tomēr autore uzskata, lai pilnvērtīgi sasniegtu Krimināllikuma 78.panta mērķi, ir nepieciešami uzlabojumi tā praktiskā piemērošanā.

The bachelor thesis examines the regulation of liability for incitement to national, ethnic and racial hatred in the Criminal Code of Latvia and international law in relation to the right to freedom of expression. The aim of the thesis is to examine the criminal law regulation of incitement to national, ethnic and racial hatred both in Latvia and at the international level, the issues related to it, as well as to analyse the collision of hate speech with the right to freedom of expression. To achieve the aim of the thesis, the author examines the nature of incitement to hatred or intolerance, the meaning of the concepts and tendency in Latvia, analyses the borderline between the right to freedom of expression and incitement to hatred, analyses the elements of the criminal offence under Article 78 of the Criminal Code of Latvia, and compares the criminal law regulations in foreign countries. As a result, it is concluded that in the Latvian court practice the criteria established in the international case law are applicable for the delimitation of incitement to hatred from freedom of expression. However, the author believes that in order to fully achieve the purpose of Article 78 of the Criminal Code of Latvia, it is necessary to improve its practical application.