Uztvertās kontroles ietekme uz sniegumu un tās nošķīrums no pašefektivitātes
Zusammenfassung
Pētījuma mērķi bija noskaidrot iespējamās cēloņsakarības starp uztverto kontroli un sniegumu un noteikt, kurš konstrukts (uztvertā kontrole vai pašefektivitāte) labāk prognozē sniegumu. Pētījumā piedalījās 127 dalībnieki un tā ietvaros tika veikts starp grupu eksperiments internetā. Uztvertā kontrole un pašefektivitāte tika mērīta, pielāgojot jautājumus konkrēti veicamajam uzdevumam, bet sniegums - kā pareizi izrēķināto piemēru skaits. Rezultātos parādījās, ka gan uztvertā kontrole, gan pašefektivitāte pozitīvi korelē ar sniegumu, tomēr cēloņsakarības starp uztverto kontroli un sniegumu neparādījās. Tāpat atklājās, ka pašefektivitāte labāk prognozē sniegumu nekā uztvertā kontrole, veicot saskaitīšanas darbības galvā. Atslēgas vārdi: uztvertā kontrole, pašefektivitāte, sniegums, saskaitīšana galvā The aims of the study were to identify possible causal relationships between perceived control and performance and to determine which construct (perceived control or self-efficacy) better predicts performance. The study included 127 participants and an online between-group experiment was conducted. Task-specific questions were used to measure perceived control and self-efficacy, but performance was measured as the number of correctly calculated examples. The results of the study showed that both perceived control and self-efficacy were positively correlated with performance, yet the causal relationships between perceived control and performance did not emerge. Also, self-efficacy was a better predictor of performance than perceived control when performing mental addition operations. Keywords: perceived control, self-efficacy, performance, mental addition