Profesionālo interešu aptaujas CABIN adaptācija Latvijas kultūrvidē sporta treneru un mārketinga speciālistu izlasēs

Abstract

Profesionālo interešu aptauja CABIN (Su et al., 2019) ir pavisam jauns un spēcīgs mērinstruments, kas sevī ietver 8 dimensiju modeli SETPOINT, kurš profesionālās intereses sadala pa profesionālajām jomām. Pētījuma mērķis ir adaptēt Latvijas kultūrvidē profesionālo interešu aptauju kā jauno mērinstrumentu organizāciju psiholoģijā, to pārbaudot sporta treneru un mārketinga speciālistu izlasēs, kā arī noskaidrot, kā profesionālās intereses ir saistītas ar atbilstību amatam. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi par adaptācijas procesu un trīs hipotēzes par sporta treneru un mārketinga speciālistu savstarpējo salīdzinājumu. Kvantitatīva šķērsgriezuma un korelatīva pētījuma dati tika iegūti gan ar profesionālo interešu aptauju, gan ar atbilstību amatam aptauju (Brkich et al., 2002). Kopā tika izanalizētas 210 respondentu no dažādām profesijām sniegtās atbildes profesionālo interešu aptaujā un 181 respondentu atbildes atbilstībā amatam aptaujā. Izlases vecums variē no 19 līdz pat 75 gadiem (M = 39,17; SD = 14,07). Izlase pēc dzimuma ir diezgan homogēna, tajā dominē sievietes. Pētījuma jautājumi par aptaujas latviskās versijas psihometriskajiem rādītājiem, kas arī iekļaujas zinātniskajās normās, pierādījās gan dimensijās, gan skalās, taču, lai pietuvotos oriģinālās aptaujas rādītājiem (α > 0,90), ir jāpārskata pantu tulkojumi, palielinot ticamības rādītājus. Lai tiktu arī citos aptaujas adaptācijas posmos, būtu labi veikt faktoranalīzi pēc pantu uzlabošanas. Diemžēl netika atrastas būtiskas profesionālo interešu saistības ar atbilstību amatam, taču nākotnes pētījumiem ieteiktu pētīt saistības ar atbilstības amatam konstrukta atsevišķajiem aspektiem. Izvirzītās hipotēzes grupu salīdzināšanā bija jānoraida, jo izlases nesasniedza obligāto minimumu, tādējādi pastāvot lielai statistiskajai kļūdai datu analīzē. Taču vidējos rādītājos bija redzamas hipotēžu ideju tendences, kas iespējams pierādītos lielākā izlasē. Profesionālo interešu aptauju CABIN (Su et al., 2019) ir pielāgota labi Latvijas kultūrvidei un ir izmantojama, taču ir nepieciešami uzlabojumi diskriminācijas indeksos pantiem un kopējā validitātes pārbaude. Ja izdosies pilnvērtīgi adaptēt aptauju, tad tas būs labs instruments personāla atlasēs un darbinieku novērtēšanā, jo varēs pildīt atsevišķas aptaujas skalas un tās savstarpēji kombinēt tā, kā pieprasa profesija un darba apraksts. Atslēgas vārdi: profesionālās intereses, pamata intereses, profesijas, atbilstība amatam, aptaujas adaptācija

The Comrehensive Assessment of Basic Interest survey (CABIN) (Su et al., 2019) is a brand new and powerful measuring instrument that includes the 8-dimensional model SETPOINT, which divides vocational interests into occupational fields. The aim of the study is to adapt the survey of vocational interests in the cultural environment of Latvia as a new measuring instrument in organizational psychology, to examine the samples of sports coaches and marketing specialists, as well as to find out how vocational interests are related to person-job fit. Two process research questions were raised about the adaptation and three hypothesis about the mutual comparison of sports coaches and marketing specialists. Data for a quantitative cross-sectional and correlational study were obtained with both a vocational interest survey and a Person-Job Fit survey (Brkich et al., 2002). A total of 210 respondents’ from different professions answers were analyzed in the vocational interests survey and the answers of 181 respondents were analyzed in the person-job fit survey. The age of the sample range from 19 to 75 years (M = 39.17; SD = 14.07). The sample is fairly homogenous by gender, dominated by women. The research questions on the psychometric indicators of the Latvian version of the survey, which also includes scientific norms, were proven in both dimensions and scales, but in order to approach the indicators of the original survey (α > 0,90), it is necessary to revise the translations, increase reliability indicators. In order to get to the other stages of the survey adaptation, it would be good to do a factor analysis after improvement of reliability indicators. Unfortunately, no significant relationships between voactional interests and person-job fit were found, but for future research it would be recommended to study the relationships with the constructive aspects of the person-job fit. The proposed hypothesis in the group comparison had to be rejected because the samples did not reach the required minimum, so there is a large statistical error in the data analysis. But the averages showed trends in hypothesized ideas that are possible in a larger sample. The vocational interest survey CABIN (Su et al., 2019) has been adapted well to the cultural environment of Latvia and is usable, but improvements in the discrimination indices and an overall validity check are needed. If it is possible to fully adapt the survey, it will be a good tool for personnel selection and employee evaluation, as it will be possible to fill out separate survey scales and combine them with each other as required by the profession and job description. Key words: vocational interests, basic interests, professions, person-job fit, survey adaptation