Instagram tīkla lietošanas paradumu saistība ar sociālo salīdzināšanu un tiešsaistes kompulsīvas pirkšanas pazīmēm

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības starp Instagram lietošanas intensitāti, sociālo salīdzināšanu un kompulsīvās pirkšanas pazīmēm. Datu iegūšanai tika izmantotas četras aptaujas: Sociālās salīdzināšanas skala (Social Comparison Scale; Gibbons & Buunk, 1999; aptauju adaptējusi Liliāna Tamsone, 2011); Facebook lietošanas intensitātes skala (Facebook Intesity Scale; Elison et al., 2007; aptauja tika adaptēta šim bakalaura darbam); Pasīvas un aktīvas Facebook lietošanas skala (Passive and Active Facebook Use Measure (PAUM); Gerson et al., 2017; aptauja tika adaptēta šim bakalaura darbam); Tiešsaistes kompulsīvas pirkšanas skala (The Online Compulsive Shopping Scale (COSS); Manchiraju et al., 2016; aptauja tika adaptēta šim bakalaura darbam). Pētījumā piedalījās 58 respondentes vecumā no 18 līdz 54 gadiem ar reģistrētu profilu Instagram tīklā (M=35,97, SD = 8,55). Pētījuma rezultāti parāda, ka ir statistiski nozīmīga pozitīvā sakarība starp augšupejošo sociālo salīdzināšanu un tiešsaistes kompulsīvas pirkšanas pazīmēm un starp Instagram lietošanas intensitāti un tiešsaistes kompulsīvas pirkšanas pazīmēm. Atslēgas vārdi: sociālā salīdzināšana, tiešsaistes kompulsīva pirkšana, Instagram

The aim of this study was to examine the relations among Instagram usage patterns, social comparison and online compulsive buying traits. The methods to collect data were: Social Comparison Scale (Gibbons & Buunk, 1999; scale adapted by Liliāna Tamsone, 2011); Facebook Intesity Scale (Elison et al., 2007; scale was adapted for this study); Passive and Active Facebook Use Measure (PAUM) (Gerson et al., 2017; scale was adapted for this study); The Online Compulsive Shopping Scale (COSS) (Manchiraju et al., 2016; scale was adapted for this study). 58 female respondents age from18 to 54 with Instagram profile participated in this study (M=35,97, SD = 8,55). According to study results there are statistically significant positive correlation between upwards social comparison and online compulsive shopping traits and between intensity of Instagram usage and online compulsive shopping traits. Key words: social comparison, online compulsive shopping, Instagram