Skolēnu lingvokulturoloģiskās kompetences attīstīšanas iespējas latviešu valodas stundās 10. klasē.

Abstract

Bakalaura darbā “Skolēnu lingvokulturoloģiskās kompetences attīstīšanas iespējas latviešu valodas stundās 10. klasē” izvirzīts mērķis pārbaudīt izstrādātā mācību materiāla piemērotību 10. klases skolēnu lingvokulturoloģiskās kompetences attīstīšanai. Bakalaura darba struktūra atbilst izvirzītajiem uzdevumiem, tajā ir ievads, piecas nodaļas, secinājumi, literatūras saraksts, 23 pielikumi. Bakalaura darba teorētiskajā daļā raksturota lingvokulturoloģiskās kompetences būtība, speciālistu viedoklis par tās attīstīšanas iespējām, mācību darba formām, metodēm un metodiskajiem paņēmieniem, kā arī skatītas latviešu valodas standartā izvirzītās prasības, to izvērsums programmas paraugā un mācību līdzekļu piemērotība to īstenošanai. Empīriskā daļa veltīta pētījumā iesaistīto skolēnu izpētes, stundu cikla izstrādes, īstenošanas un iegūto rezultātu analīzei. Pedagoģiskās izmēģinājumdarbības rezultātā secināts, ka izvirzītais pētījuma mērķis pamatā ir sasniegts, jo izmēģinājumdarbības laikā, skolēni attīstīja lingvokulturoloģisko kompetenci, gūstot plašāku skatījumu uz valodu kā kultūrinformācijas glabātāju, iepazīstot valodu kā tautas vērtību atspoguļotāju, bet tikai daļa skolēnu ir uztvērusi analizētajās valodas vienībās ietverto kulturoloģisko informāciju.

In the bachelor's thesis “Possibilities of developing students linguocultural competence in Latvian language lessons in the 10th grade” the goal is to check the suitability of the developed learning material for the development of 10th grade students' linguocultural competence. The structure of the bachelor thesis corresponds to the set tasks, it contains an introduction, five chapters, conclusions, list of literature and 23 appendices. The theoretical part of the bachelor's thesis describes the essence of linguocultural competence, the opinion of experts on its development possibilities, forms of teaching work, methods, and methodological techniques, as well as the requirements set forth in the Latvian language standard, their development in the sample program and the suitability of teaching tools for their implementation. The empirical part is devoted to the study of the students involved in the study, the development and implementation of the lesson cycle and the analysis of the obtained results. As a result of the pedagogical trial, it was concluded that the stated goal of the research has basically been achieved, because during the trial, the students developed linguocultural competence, gaining a broader perspective on language as a keeper of cultural information, getting to know the language as a reflection of national values, but only a part of the students perceived the cultural information contained in the analyzed language units.