Modernisms 20. gadsimta 50.–60. gadu igauņu un latviešu dzejā
Аннотации
20.gadsimta vidū politisku iemeslu dēļ daudzu igauņu un latviešu rakstnieku ikdiena piedzīvoja sabrukumu, kura rezultātā daiļradē sāka attīstīties dažādi žanri. Dzejā īpaši veiksmīgi attīstījās modernisms ar valodniecības eksperimentiem un spēcīgiem emocionāliem kairinātājiem. Šajā pētījumā tiek noskaidrots, kā modernisms attīstījies igauņu un latviešu dzejā 20.gs. 50.–60.gados, kādas ir žanra pazīmes un kā modernisms atainots divu zināmāko igauņu – Paula Ērika Rummo (Paul-Eerik Rummo) un Ilmāra Lābana (Ilmar Laaban) – un latviešu modernistu – Linarda Tauna un Imanta Ziedoņa – dzejā. Praktiskās daļas ietvaros analizēti katra dzejnieka 4 dzejoļi, lai noteiktu modernisma pazīmes. Pētījuma rezultāti atklāj modernisma žanra attīstību igauņu un latviešu literatūrā, kā arī tā tipiskās pazīmes dzejā. The political reasons of the 20th century made the daily life of many Baltic writers collapse, which helped develop different genres in their work. Modernism, with linguistical experiments and strong emotional stimuli, was particularly successful in poetry. This study examines the development of modernism in Estonian and Latvian poetry in the 1950s–1960s, the characteristics of the genre and how modernism is portrayed in the poetry of four of the best-known Estonian and Latvian modernists, Paul-Eerik Rummo, Ilmar Laaban, Linards Tauns and Imants Ziedonis. In the practical part, 4 poems by each poet are analysed in order to identify the characteristics of modernism. The results of the research reveal the development of the modernist genre in Estonian and Latvian literature, as well as its typical features in poetry.