Igauņu bērnu literatūras tulkošana latviešu valodā: metodes un specifika
Author
Brūvere, Antra
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Orehovs, Ivars
Date
2023Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darba „Igauņu bērnu literatūras tulkošana latviešu valodā: metodes un specifika” mērķis ir noskaidrot, kādas tulkošanas metodes visbiežāk tiek izmantotas, tulkojot bērnu literatūru no igauņu valodas latviešu valodā. Darba teorētiskajā daļā tiek apkopoti teorētiskie materiāli par bērnu literatūru, tās definīciju, tulkošanas nozīmi un tulkošanas mērķiem. Tiek aplūkoti arī igauņu un latviešu savstarpējie daiļliteratūras tulkošanas sakari laika gaitā, pievēršot uzmanību tieši bērnu literatūras tulkojumiem. Tiek apkopoti teorētiskie materiāli par tulkošanas metodēm un kultūras reālijām. Praktiskajā daļā tiek veikta grāmatas “Leiutajateküla lood” un tās tulkojuma latviešu valodā “Izgudrotāju ciema stāsti” analīze, balstoties uz M. Desmeta un M. Beikers tulkošanas metodēm un P. Ņūmarka (P. Newmark) un J. Kligberga (G. Klingberg) kultūras reāliju kategorijām. Pētījumā secināts, ka visbiežāk tiek izmantota pārfrāzēšanas metode, bieži izmantota arī izlaišanas metode. The aim of the master thesis “Translating Children's Literature from Estonian into Latvian: Methods and Specifics” is to find out what type of translation methods are used most often when translating children’s literature from Estonian into Latvian. In the theoretical part of the paper the author has collected theoretical materials regarding children’s literature, its definition, meaning of its translation and the aims of translating children’s literature. The situation of translating Estonian-Latvian fiction over time are also examined, focusing on translations of children's literature. Theoretical materials on translation methods and cultural realias are also collected. In the practical part of the thesis an analysis of the book "Leiutajateküla lood" and its Latvian translation “Izgudrotāju ciema stāsti” is carried out based on the translation methods of M. Desmet and M. Baker and the categories of cultural realities of P. Newmark and G. Klingberg. The author found that the most commonly used method was paraphrasing, and omission was also frequently used.