Vācu daiļliteratūras tulkojumi latviešu grāmatniecībā no 1991. līdz 2000. gadam

Abstract

Maģistra darbs “Vācu daiļliteratūras tulkojumi latviešu grāmatniecībā no 1991. līdz 2000. gadam” ir pirmais mēģinājums latviešu grāmatniecības kontekstā aplūkot no 1991. līdz 2000. gadam tulkoto vācu daiļliteratūru. Lai arī latviešu literatūras sākotne un attīstība, tajā skaitā daiļliteratūras rašanās, ir saistīta ar tulkojumiem tieši no vācu valodas, bet tās attīstībā neviens posms nav iedomājamas bez tulkojumiem, tomēr līdz šim veiktie pētījumi neaplūko visus posmus nedz saistībā ar tulkojumiem no vācu, nedz citām valodām, un tie ir sporādiski. Šādā kontekstā tiek sniegts ieguldījums kopējā pētījumos balstīta priekšstata pilnveidē. Analizēta ne vien nozares terminoloģija latviešu valodā un konstatēti ar to saistītie izaicinājumi, raksturots pragmatisms kā pētījuma filosofiskais rāmējums (metateorija), aplūkotas grāmatniecības teorijas — Roberta Darntona Komunikācijas modelis, Džona Fezera Komunikācijas modelis un Marī Alises Bellas un Brendas M. Hosingtones Agrīnās mūsdienu Lielbritānijas drukāto tulkojumu izpētes modelis —, kas piedāvā vizualizēt apgādu izdevējdarbības posmus un iesaistītās personas, bet arī izcelti saturiski vistuvākie līdz šim veiktie pētījumi grāmatniecības nozarē un ieskicēta tulkošanas un tulkotāju pamanāmība publiskajā telpā Latvijā. Visbeidzot, apkopota statistika par tulkojumiem, tulkotājiem un izdevējiem, tajā skaitā kontekstā ar kopējo grāmatu izdevējdarbību un daiļliteratūras tulkojumiem latviešu grāmatniecībā. Tā interpretēta, identificējot kopsakarības un iemeslus, kas radījusi tieši šādu realitāti. Sniegta atbilde pieņēmumam, ka pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990./1991. gadā tika izdota nevis jaunākā/aktuālākā tulkotā vācu daiļliteratūra, bet izmantotas atkārtotas izdošanas iespējas.

The master’s thesis “Translations of German fiction in Latvian book publishing from 1991 to 2000” is the first attempt to view the German fiction translated from 1991 to 2000 within the context of Latvian book publishing. Although the origin and development of Latvian literature, including the emergence of fiction, is related to translations directly from German, and no stage in its development can be imagined without translations, the research carried out so far does not cover all stages, either in relation to translations from German or from other languages, and it is sporadic. In this context, a contribution is made to the improvement of a common research—based concept. It analyses the terminology of the field in the Latvian language and identifies the challenges associated with it, describes pragmatism as the philosophical framework (metatheory) of the study, and discusses the theories of book publishing — Robert Darnton Communications Circuit, John Feather Communications Circuit, and Marie—Alice Belle and Brenda M. Hosington Model for the study of printed translations in early modern Britain — which offers to visualize the stages of publishing and the persons involved. In addition, it highlights the research carried out in the book publishing industry to date which is the most relevant in terms of content, and outlines the visibility of translation and translators in the public sphere in Latvia. Finally, compiled statistics on translations, translators and publishers, including within the context of general book publishing and fiction translations in Latvian book publishing, are summarised. It is interpreted by identifying the precise connections and reasons that created this reality. An answer has been given to the assumption that, after the restoration of the national independence of the Republic of Latvia in 1990/1991, no latest/most relevant translated German fiction was published, but rather republishing opportunities were used.