Emociju regulācijas prasmju pielietošana saistībā ar konfliktu risināšanas stratēģiju izvēli māsu praksē psihiatriskajā stacionārā

Abstract

Maģistra darba tēma ir emociju regulācijas prasmju pielietošana saistībā ar konfliktu risināšanas stratēģiju izvēli māsu praksē psihiatriskajā stacionārā. Tēmas aktualitāti pamato tas fakts, ka māsas savā profesionālajā darbā sastopas ar dažādiem pacientiem un situācijām, kas rada lielu emocionālu slodzi un prasa no māsas ļoti labu emociju vadības prasmi. Tajā pašā laikā nereti darba vidē var rasties dažādas konfliktsituācijas, īpaši psihiatrisakjā stacionārā, tāpēc ir ļoti būtiski, ka māsa spēj pielietot emociju regulācijas prasmes ar konfliktu risināšanas stratēģiju. Darba mērķis ir noteikt saistību starp emociju regulācijas prasmju pielietošanu un konfliktu risināšanas stratēģijas izvēli māsu psihiatrijas praksē. Darba uzdevumi ir: Noskaidrot kā māsu vecums ietekmē emociju regulācijas prasmi un konfliktu risināšanas stratēģiju; Noskaidrot, kā māsu izglītības līmenis ietekmē emociju regulācijas prasmi; Noskaidrot, kā māsu ģimenes stāvoklis ietekmē emociju regulācijas prasmi un iespējamo konfliktu risināšanas stratēģiju; Noskaidrot, kā darba pieredzes ilgums un slodzes apmērs ietekmēs māsas emociju regulācijas prasmi un iespējamo konfliktu risināšanas stratēģiju; Noskaidrot, vai un kā vaļasprieka esamība ietekmē māsas emociju regulācijas prasmi un konfliktu risināšanas stratēģiju; Noskaidrot saistības un korelāciju starp māsas emociju regulācijas prasmi un konfliktu risināšanas stratēģiju. Pētījuma hipotēze: Emocionāli nestabilas māsas sliktāk tiek galā ar konfliktsituācijām darbā psihiatrijas stacionārā. Pētniecības metode: kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētniecības instruments: Strukturēta aptaujas anketa, kuru izstrādāja darba autore; Emociju regulācijas prasmju aptauja; Konfliktsituācijas risināšanas stratēģiju noteikšanas skala. Pētījuma rezultāti: Tiek pierādīts, ka savā ikdienas darbā viena no galvenajām emocijām, ar kurām sastopas māsas, ir stress. Pētījumā iegūtie rādītāji parāda, ka visu emociju regulācijas prasmju pielietošanas vidējie rādītāji ir virs vidējā, kas ļauj secināt, ka māsām ir pietiekami augsta emociju pratība darba vietā. Māsas ir spējīgas apzināties gan savas ķermeņa sajūtas, gan emocionālo stāvokli un darbā spēj kontrolēt savas emocijas, kas liecina par augstu profesionalitātes līmeni. Pētījuma rādītāji ļauj secināt, ka konfliktu situācijās, kas var izraisīt konfrontāciju, māsām ir raksturīga salīdzinoši liela spēja aktīvi mainīt nevēlamās emocijas intensitāti/ilgumu un gatavība konfrontēties ar nevēlamām emocijām, kad tas nepieciešams sev svarīga mērķa sasniegšanai. Pētījumā noskaidrots, ka māsām kā galvenā konkurences vadības stratēģijas ir konkurence, sadarbība un kompromiss. Konstatēts, ka pastāv saistība starp māsu vecumu, izglītības līmeni, ģimenes stāvokli, un vaļasprieka esamību uz emociju regulācijas prasmi un konfliktu risināšanas stratēģiju. Bet tajā pašā laikā darba pieredze neietekmē emociju regulācijas un konfliktu risināšanas prasmi. Rezultāti parāda, ka pastāv saistīb

The topic of this master thesis is the application of emotion regulation skills in relation to the choice of conflict resolution strategies in nursing practice in a psychiatric hospital. The relevance of the topic is justified by the fact that nurses in their professional work encounter a variety of patients and situations that create a high emotional load and require very good emotion management skills from the nurse. At the same time, various conflict situations can often arise in the working environment, especially in a psychiatric inpatient setting, so it is essential that the nurse is able to apply emotion regulation skills with conflict resolution strategies. The aim of this paper is to determine the relationship between the use of emotion regulation skills and the choice of conflict resolution strategy in psychiatric nursing practice. The objectives of the thesis are: To find out how nurses' age affects emotion regulation skills and conflict resolution strategy; To find out how nurses' educational level affects emotion regulation skills; To find out how nurses' marital status affects emotion regulation skills and possible conflict resolution strategy; To find out how the length of work experience and the amount of workload will affect the nurse's emotion regulation skills and possible conflict resolution strategy; To find out if and how having a hobby affects the nurse's emotion regulation skills and conflict resolution strategy; To find out the relationship and correlation between the nurse's emotion regulation skills and conflict resolution strategy. Research hypothesis: Emotionally unstable nurses cope less well with conflict situations at work in a psychiatric inpatient unit. Research method: quantitative non-experimental cross-sectional comparative study. Research instrument: Structured questionnaire developed by the author; Emotion regulation skills questionnaire; Conflict resolution strategies scale. Results of the study: It is shown that stress is one of the main emotions nurses face in their daily work. The scores obtained in the study show that the mean scores of all emotion regulation skills are above the mean, which leads to the conclusion that nurses have a sufficiently high level of emotion literacy in the workplace. Nurses are able to be aware of both their bodily sensations and their emotional state and are able to control their emotions at work, indicating a high level of professionalism. The indicators of the study suggest that in conflict situations that may lead to confrontation, nurses are characterised by a relatively high ability to actively change the intensity/duration of unwanted emotions and a willingness to confront unwanted emotions when necessary to achieve an important goal for themselves. The study found that nurses have competition, cooperation and compromise as their main coping strategies. It was found that there is a relationship between nurses' age, educational level, marital status, and having a hobby