Kapilāru pildīšanās laika automatizētu noteikšanu ietekmējošie faktori

Abstract

Kapilāru piepildīšanās laiks (PKL) ir svarīgs asinsriti raksturojošs parametrs, ar plašu pielietojumu intensīvajā aprūpē, kur tas ir būtisks, lai noteiktu šoku un novērtētu ārstēšanas efektivitāti. Kapilāru pildīšanā laiku parasti nosaka, kā reperfūzijas laiku pēc asinsvadu gultnes mehāniskās saspiešanas un atlaišanas. Neraugoties uz KPL nozīmīgumu, tā noteikšanu joprojām veic manuāli saspiežot gultni un novērtējot ādas krāsas izmaiņu, kas ir subjektīvi, jo trūkst metodoloģijas tā automātiskai noteikšanai un šādi iegūtu rezultātu interpretācijai. Darba mērķis ir izpētīt automatizēti noteikta kapilāru pildīšanās laika ietekmējošos faktorus. Pētījumā piedalījās 36 personas no 17 līdz 47 gadu vecumam – 25 sievietes un 11 vīrieši. Visiem pētījuma dalībniekiem tika veikti kapilāru pildīšanās laika raksturojošā parametra (Tr) automatizēta reģistrēšana no izmeklējamo personu labās rokas vidējā pirksta, sēdus miera stāvoklī un roku turot piecos dažādos leņķos relatīvi ķermeņa asij. Iegūtie dati liecina, ka: Atkārtotos mērījumos automatizēti reģistrējot kapilāru pildīšanās laiku, jaunām un veselām izmeklējamām personām, tas uzrāda vidēji zemu individuālo noturību. Ādas temperatūrai ir vidēja ietekme (r=-0,43, p=0,0084) uz kapilāru pildīšanās laika bazālo vērtību. Arteriālais spiediens ir viens no galvenajiem sistēmiskajiem kapilāru pildīšanās laika ietekmējošiem faktoriem, kas fluktuējot (arī fizioloģiskajās robežās) var ietekmēt mērījumu noturīgumu. Kapilāru pildīšanās laika bazālo vērtību var ietekmēt iepriekšējā mērījuma izraisītā audu kompresija (atkārtota stimula efekts), kas ir jāņem vērā automatizēti veicot atkārtotus mērījumus, līdz ar to šādos mērījumos būtu ieteicams ignorēt pirmā mērījuma rezultātu un koriģēt atkārtoto mērījumu intervālu.

Capillary Refill Time (CRT) is a crucial parameter that characterizes the cardiovascular system. It has extensive applications in intensive care for detecting shock and evaluating treatment effectiveness. CRT is typically defined as the reperfusion time following the mechanical compression and release of the vascular bed. Despite its significance, CRT determination is still conducted through manual compression of the bed and assessment of skin discoloration. This technique is subjective due to the absence of a standardized methodology for automated determination and interpretation of results. The objective of this study was to explore the factors influencing the automated determination of CRT. The study enrolled 36 participants aged between 17 and 47 years, including 25 women and 11 men. Automated recordings of the CRT parameter (Tr) were obtained from the middle finger of the participants’ right hand while they were seated at rest, holding their hand at five different angles relative to the body axis. The findings confirm that automated recording of CRT in repeated measurements among young and healthy subjects demonstrates moderately low individual consistency. Skin temperature moderately influences (r=-0.43, p=0.0084) the basal value of CRT. Arterial pressure is a primary systemic factor affecting CRT, and fluctuations (even within physiological limits) can impact the measurement’s robustness. The basal value of capillary filling time may be influenced by tissue compression caused by the previous measurement (repetitive stimulus effect). This factor must be considered in automated repeat measurements. Therefore, it is recommended to disregard the result of the first measurement and adjust the interval for repeat measurements accordingly.