Latvijas pilsonības jautājuma iekšpolitisko un starptautisko aspektu analīze (1994 –1998)
Autor
Lozda, Matīss
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Taurēns, Jānis
Datum
2024Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Veicot Latvijas valstiskuma atjaunošanu (1987–1991), viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija atjaunot Latvijas Republikas pilsoņu kopumu. Galvenais šķērslis uzdevuma īstenošanā – ievērojamais PSRS okupācijas periodā valstī iebraukušo krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, kuru nostāja pret Latvijas valstiskuma atjaunošanu bija salīdzinoši negatīva. Rezultātā par darba mērķi izvirzīts – izpētīt Pilsonības likuma un naturalizācijas kārtības pieņemšanas procesu, ņemot vērā iekšpolitiskās (starpetniskās problēmas) un ārpolitiskās (Latvijas–Krievijas attiecību problēmas) spriedzes draudus. Sarežģītu iekšpolitisko diskusiju un 1998. gada ārpolitiskās krīzes rezultātā izdevās pieņemt Pilsonības likumu, kurš iekšpolitiski stimulēja krievvalodīgo nepilsoņu integrāciju un ārpolitiski Latvijas nostāšanos Eiroatlantiskā kursa virzienā. During the Latvian national awakening (1987–1991), one of the main objectives was to iden-tify the part of a Latvian society that would be the base of a renewed statehood – the citizens of Latvia. The main obstacle to reach the objective was, during the Soviet occupation period, en masse immigrated Russian speaking inhabitants, of whom most part was critical against the inde-pendent state of Latvia. The main goal of a theses is to research the establishment process of Latvi-an citizenship law and naturalization procedure in the context of domestic political (inter–ethnic problems) and foreign affair (Latvian–Russian bilateral relation) threats. The Latvian citizenship law was accepted in the result of complicated domestical discussions and 1998 foreign affair crises. Accepted law stimulated Russian speaking non–citizen integration process and strengthen Latvia`s euro–atlantic foreign affairs course.