Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas attiecības no 1934.gada līdz 1940.gadam

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot Latvijas un Šveices starpvalstu politiskās, saimnieciskās un kultūras attiecības no 1934. līdz 1940. gadam. Latvija un Šveice 20. gadsimta 30. gados ir īstenojušas neitrālu ārpolitiku attiecībā uz vietēja un globāla mēroga konfliktiem. Abas valstis ieņēma neitrālu nostāju attiecībā uz nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī. Šveicei izdevās nosargāt savu neatkarību, taču Latvija tika ierauta militāra rakstura konfrontācijā starp lielvalstīm. Abas valstis saista ciešas saites tirdzniecības sfērā, kuras 20.gadsimta 30.gados bija ievērojams savstarpējo attiecību stiprināšanas dzinulis. Latvija un Šveice bija spējīgas uzturēt ciešus sakarus kultūras jomā, ņemot vērā to līdzīgo, bet ne kopīgo vēsturi un vēlmi pēc to kultūras attīstības.

The aim of the master thesis was to examine the political, economic and cultural relations between Latvia and Switzerland from 1934 to 1940. Latvia and Switzerland pursued a neutral foreign policy in the 1930s with regard to local and global conflicts. Both countries took a neutral stance towards the invasion of Poland by Nazi Germany on 1 September 1939. Switzerland managed to preserve its independence, but Latvia was embroiled in a military confrontation between the Great Powers. The two countries have close trade ties, which were a major driving force in strengthening relations in the 1930s. Latvia and Switzerland were able to maintain close cultural ties because of their similar but not common history and their desire for cultural development.