Pilotprogrammas “Ziedu pļavas” dalībnieku attieksme pret bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pirms un vienu gadu pēc dalības programmā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot zālāju apsaimniekotāju attieksmi pret biodaudzveidības saglabāšanu zālājos pirms un vienu gadu pēc dalības rezultātorientētas pieejas agrovides pasākumā Latvijā. Darbā tika izstrādātas un analizētas divas socioloģiskās aptaujas, g.k. analizējot kvantitatīvus datus, kur dalībnieki sniedza savas attieksmes vērtējumu 1-5 punktu Likerta skalā. Pētījumā tika noskaidrots Ziedu pļavu dalībnieku socio-ekonomiskais profils, ko ir iespējams izmantot, kā atskaites punktu zālāju nākotnes rezultātorientētu agrovides pasākumu iespējamās mērķauditorijas identificēšanai Latvijas kontekstā. Tika arī noskaidrota dalībnieku attieksme pret zālāju biodaudzveidības saglabāšanu, kas ir ļoti pozitīva. To ietekmē tādi faktori kā bērnības un dzīves laikā iegūtā pieredze, kā arī zālāja estētika, zālāja radītā prieka un gandarījuma sajūta, vēlme nodot zālāju nākamajām paaudzēm, interese par dabu un vēlmi to aizsargāt. Pētījumā tika veikts dalībnieku attieksmes salīdzinājums pirms un vienu gadu pēc dalības programmā, kā arī tika veikts dalībnieku organizatorisko iesaistīšanas aspektu novērtējums. Tika secināts, ka Ziedu pļavu zālāju apsaimniekotājiem ir spēcīga vēlme piedalīties, kā arī viņi atzinīgi vērtē pilotprogrammas iesaistīšanas aspektus. Vienīgais, kas potenciāli apdraud lauksaimnieku piedalīšanos AVP, ir spēja atbilstoši iesaistīties, ko tieši ZP kontekstā varētu ietekmēt grūtības augu sugu identificēšanā un nepārliecinātība par savām zināšanām un prasmēm dabas vērtību uzskaitē un ilgtermiņa zālāja atjaunošanas pasākumu plānošanā. Ņemot vērā, ka viens no programmas mērķiem ir, lai potenciālie BVZ kļūst par pilnvērtīgiem BVZ (tālāk iekļaujas kopējā sistēmā - Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ)), kā apsaimniekošana tiek organizēta caur LAD, ir iespējams, ka pēc programmas beigām varētu parādīties problēmas apsaimniekotāju spējā atbilstoši uzturēt zālājus, jo dalībnieki 40% gadījumu ir norādījuši LAD nepietiekami skaidro kontroles metodiku un interpretācijas atšķirības kā negatīvu attieksmi veicinošu (un, iespējams, spējas apgrūtinošu) faktoru, turklāt ir iespējams, ka LAD potenciāli varētu būt nesamērojams finansiālais atbalsts ar tā programmas prasībām.

The aim of this master's thesis is to determine the attitudes of grassland managers towards biodiversity conservation in grasslands before and one year after participating in a results-oriented agri-environmental measure in Latvia. Two sociological surveys were developed and analyzed, primarily focusing on the quantitative data, where participants rated their attitudes on a 1-5 point Likert scale. The study identified the socio-economic profile of participants in the "Ziedu pļavas" initiative, which can be used as a reference point for identifying the potential target audience for future grassland results-oriented agri-environmental measures in Latvia. It was found that participants have a highly positive attitude towards grassland biodiversity conservation. This attitude is influenced by factors such as experiences gained in childhood and throughout life, the aesthetics of grassland, the sense of joy and satisfaction derived from them, the desire to pass them on to future generations, general interest in nature and the desire to protect it. The study compared participants' attitudes before and one year after participating in the program, and assessed how grassland managers were encouraged to engage in the program. It was concluded that grassland managers in the "Ziedu pļavas" initiative have a strong willingness to participate, and they evaluated the engagement aspects of the pilot program positively. The only potential threat to farmers' participation in the agri-environmental measures is their ability to participate appropriately, which in the context of "Ziedu pļavas" could be influenced by their difficulties in identifying plant species and uncertainty about their knowledge and skills in accounting for biodiversity in their grasslands and planning long-term grassland restoration measures. Considering that one of the program's goals is for potential High Nature Value Grasslands (HNV) to become fully integrated HNV (included in the BDUZ system) managed through LAD, it is possible that problems might arise in the managers' ability to appropriately maintain grasslands after the program ends. This is because 40% of participants indicated that LAD’s insufficiently clear control methodology and differences in interpretation foster negative attitudes (and possibly hinder the ability to participate). Additionally, there is a possibility that the financial support provided by LAD may not be adequate with the program's requirements.