Eknomiskās krīzes un krīžu apkarošanas instrumenti Eiropas Savienībā un Latvijā

Abstract

Maģistra darba “Ekonomiskās krīzes un krīžu apkarošanas instrumenti Eiropas Savienībā un Latvijā” mērķis ir analizēt ES un Latvijas krīžu pārvaldības modeļus, koncentrējoties uz apkarošanas instrumentiem globālās finanšu krīzes, COVID-19 krīzes un enerģētikas krīzi, ko izraisījis karš Ukrainā. Pētījums ietver ekonomisko krīžu teorētisko apskatu; trīs krīžu un Eiropas Savienībā izmantoto pārvaldības modeļu salīdzinošo analīzi; analīzi Latvijas kontekstā un aptauju, kas izvērtē cilvēku viedokļus par krīzēm un valdības pieņemtajiem lēmumiem. Pētījuma gaitā tika secināts, ka katra krīze ir atšķirīga pēc būtības un ir nepieciešami dažādi krīžu pārvaldības modeļi, lai valdības varētu efektīvi noreaģēt. Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka valdības apkarošanas instrumenti krīžu laikā nebija pietiekami, viedoklis laika gaitā ir uzlabojies.

Master’s thesis “Economic crises and crisis management models in European Union and Latvia” aims at analysing crisis management models of the EU and Latvia, focusing on the response measures to Global Financial crisis, COVID-19 crisis and energy crisis followed the war in Ukraine. The research is focused on theoretical background of economic crises; a comparative analysis of the three crises and crisis management models used in the EU; Latvia’s government response to crises and a survey-based people’s opinion analysis about effectiveness of the government’s anti-crises actions. The research concludes that each crisis is very different in nature and requires distinct crisis management models for governments to respond efficiently as well as even though the people of Latvia believe that the government measures were not sufficient during the crises, their opinions gradually improve.