Tiesības uz izglītību un izglītības ieguves valoda

Abstract

Tiesības uz izglītību šaurākā nozīmē piešķir indivīdam tiesības uz izglītības pieejamību, kvalitatīvu izglītību un iemāca cieņu pret pārējām cilvēktiesībām, kuras bez izglītības indivīdam būtu ierobežotas. Izglītība ir primārais instruments, lai nodrošinātu indivīdam būt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un spētu realizēt visas tam piešķirtās pamattiesības. Tāpat arī izglītība ir instruments, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju un nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus katram. Lai īstenotu tiesības uz izglītību, tām ir jaizpildās četrām pamatprasībām - izglītības iespējas, izglītības pieejamība, izglītības pieņemamība un izglītības pielāgošanās spēja. Šī darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir tiesību uz izglītību ģenēze un šaurāk arī Satversmes 112. panta noteikto tiesību ģenēze, izmantojot vēsturisko metodi. Turpmāk tiek analizēts tiesību uz izglītību un Satversmes 112. panta saturs. Īpaša uzmanība tiek vērsta uz izglītības ieguves valodu, kas ir kļuvusi par aktuālu tematu kopsakarā ar Latvijā ieviestajām un plānotajām izglītības reformām. Izmantojot salīdzinošo metodi, tiek apskatītas Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas saistībā ar izglītības ieguves valodu Latvijā un Beļģijā. Tiek secināts, ka izglītības ieguves valodu nosakot valsts valodā, netiek pārkāpts diskriminācijas aizliegums un tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un apstākļi uz izglītību ikvienam.

The right to education in a narrow sense grants the individual the right to education accessibility, quality education and teaches respect for other human rights, which would be limited to the individual without education. Education is the primary tool to ensure that an individual becomes a fulfilled member of society and able to realize all the fundamental rights granted to him. Likewise, education is a tool to prevent any kind of discrimination and ensure equal conditions for everyone. In order to realize the right to education, it must meet four basic requirements – educational opportunity, educational accessibility, educational acceptability and educational adaptability. The purpose of this work is to find out what is the genesis of the right to education and, more narrowly, the genesis of the rights established by Article 112 of the Latvian Constitution, using the historical method. Furthermore, the content of rights to education and Article 112 of the Constitution are analysed. Special attention is directed to the language of education, which has become an important topic in connection with the educational reforms introduced and planned in Latvia. Using the comparative method, the cases of the European Court of Human Rights are examined in connection with the language of education in Latvia and Belgium. It is concluded that by determining the language of education as the state language, the prohibition of discrimination is not violated and equal opportunities and conditions for education are ensured for everyone.