Krievu literatūras darbu ekranizācija: N. Gogolis "Deguns"

Abstract

Darbs veltīts Nikolaja Gogoļa daiļteksta “Deguns” ekranizācijai. Autore pēta literārā darba ekranizāciju, veicot daiļteksta un filmas teksta salīdzinošu analīzi un tādējādi nosakot ekranizācijas veidu. Pētījuma mērķa sasniegšanai izmantotas trīs metodes: salīdzinošā, semiotiskā un aprakstošā. Darbs sastāv no trim daļām. Pirmajā nodaļā aplūkoti saziņas veidi: lingvistiskā un nelingvistiskā saziņa. Pētītas valodas galvenās funkcijas, kā arī kino valodas funkcijas. Nodaļā apskatīts, kā ar kino palīdzību tiek dibināta saikne starp adresantu un adresātu, definēts teksta un filmas teksta jēdziens. Tāpat nodaļā tiek analizēts semiotikas jēdziens un īsi aprakstīta kino semiotika. Darba otrajā nodaļā atklāta filmu adaptācijas definīcija, kā arī filmu adaptāciju problēmas un veidi. Trešajā nodaļā ir sniegta N. Gogoļa literārā teksta “Deguns” salīdzinošā analīze ar Rolāna Bikova filmas tekstu. Šajā pētījuma daļā identificētas atšķirības un līdzības starp oriģinālo un pārstrādāto darbu,noteikts filmas adaptācijas veids, kā arī to ietekmējušie faktori. Pētījums var būt aktuāls un noderīgs studentiem un pētniekiem valodniecības, kinozinātnes un semiotikas jomās.

The work is devoted to the film adaptation of the literary work “The Nose” by N.V. Gogol. The author compared the literary text with the film text and identified the type of film adaptation. Three methods contributed to the achievement of the goal: comparative, semiotic and descriptive. The work consists of three parts. The first part examines types of communication: linguistic and non-linguistic. The main functions of language, as well as what function film language has. The article examines how, with the help of cinema, a connection is established between the sender and the addressee. The concept of text and film text is defined. It reveals what the film text is. The concept of semiotics and what semiotics is in cinema are analyzed. What can be a semiotic sign in cinema? The second part of the work examines the definition of film adaptation, as well as the problems and types of film adaptations. The third part presents a comparative analysis of the literary text by N. Gogol “The Nose” with the text of the film by Rolan Bykov. In this part, the differences and similarities between the original work and the revised one are identified and the type of film adaptation is determined, as well as what details influenced it. The study may be relevant and useful for students and researchers in the fields of linguistics, film studies and semiotics.