Senioru medijpratības veicināšana Latvijā: pieredzes un jaunu iespēju analīze

Abstract

Bakalaura darba “Senioru medijpratības veicināšana Latvijā: pieredzes un jaunu iespēju analīze” mērķis ir noskaidrot, kā veiksmīgāk sekmēt medijpratības apguvi Latvijas senioru auditorijā, balstoties uz šīs vecumgrupas līdzšinējo pieredzi un ekspertu ieteikumiem. Darba teorētiskais pamatojums sastāv no divām daļām − pirmajā raksturota medijpratība un mediju izglītība, tās loma un aktualitāte mūsdienu sabiedrībā. Otrajā − skaidrots senioru vecuma posms, senioru izglītības formas un mācīšanās specifika, kā arī medijpratību veicinošie nosacījumi un izaicinājumi. Darba pētnieciskajā daļā izmantotas divas metodes – aptauja tiešsaistes vidē un daļēji strukturētas intervijas ar ekspertiem un Latvijā dzīvojošiem senioriem. Darbā noskaidrots – lai sekmētu senioru medijpratību, svarīgi spēt rūpīgi iedziļināties un ņemt vērā šīs auditorijas izteikto segmentāciju, ko ietekmē katra indivīda atšķirīgā bioloģiskā, psiholoģiskā un sociālā novecošanās. Plānojot un organizējot senioriem medijpratības veicinošas aktivitātes, jāpiedāvā dažādu un kompleksu metožu kopums, tādējādi nodrošinot atbilstošu pieeju katrai no atšķirīgajām grupām. Darba ietvaros gūti vairāki secinājumi, tostarp noskaidrots, ka vairākums senioru priekšroku dod aktīvās mācīšanās metodēm, kas piedāvā gūt zināšanas praktiskā veidā un caur piemēriem, vienlaikus sociāli mijiedarbojoties un sadarbojoties ar citiem indivīdiem. Tas ņemams vērā, piedāvājot medijpratības veicināšanas iespējas šajā vecumgrupā.

The aim of the bachelor's thesis “Promoting media literacy among seniors in Latvia: an analysis of experience and new opportunities” is to determine how to facilitate the acquisition of media literacy most effectively among the senior audience in Latvia, based on the experiences of this age group and expert recommendations. The theoretical basis of the work consists of two parts. The first part characterizes media literacy and media education, their role, and relevance in contemporary society. The second part explains the senior age stage, forms of senior education, and the specifics of learning, as well as the conditions and challenges that promote media literacy. The research part of the work employs two methods: an online survey and semistructured interviews with experts and seniors living in Latvia. The study concludes that to promote media literacy among seniors, it is important to carefully consider and consider the pronounced segmentation of this audience, which is influenced by each individual's different biological, psychological, and social aging processes. When planning and organizing activities to promote media literacy for seniors, a diverse and complex set of methods should be offered, thus ensuring an appropriate approach for each of the different groups. Several conclusions were drawn within the scope of the work, including the finding that most seniors prefer active learning methods, which provide knowledge in a practical manner and through examples, while simultaneously engaging in social interaction and cooperation with other individuals. This should be considered when offering media literacy promotion opportunities for this age group.